Kāpēc ir tik daudz dažādu kristiešu interpretāciju?

Kāpēc ir tik daudz dažādu kristiešu interpretāciju? Atbilde



Raksti saka, ka ir viens Kungs, viena ticība, viena kristība (Efeziešiem 4:5). Šī rakstvieta uzsver vienotību, kurai vajadzētu pastāvēt Kristus miesā, jo mūsos mīt viens Gars (4. pants). 3. pantā Pāvils aicina uz pazemību, lēnprātību, pacietību un mīlestību — tas viss ir nepieciešams vienotības saglabāšanai. Saskaņā ar 1. vēstuli korintiešiem 2:10-13, Svētais Gars pazīst Dieva prātu (11. pants), ko Viņš atklāj (10. pants) un māca (13. pants) tiem, kuros Viņš mājo. Šo Svētā Gara darbību sauc par apgaismojumu.






Pilnīgā pasaulē katrs ticīgais apzinīgi studētu Bībeli (2. Timotejam 2:15), lūgšanā paļaujoties uz Svētā Gara apgaismojumu. Kā skaidri redzams, šī pasaule nav ideāla. Ne visi, kam ir Svētais Gars, patiesībā klausās Svētajā Garā. Ir kristieši, kas Viņu apbēdina (Efeziešiem 4:30). Pajautājiet jebkuram pedagogam — pat vislabākajam klases skolotājam ir sava daļa nepareizu skolēnu, kuri, šķiet, pretojas mācībām neatkarīgi no tā, ko skolotājs dara. Tātad viens no iemesliem, kāpēc dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga Bībeles interpretācija, ir vienkārši tas, ka daži neklausa Skolotājam — Svētajam Garam. Tālāk ir minēti daži citi iemesli, kāpēc Bībeles mācītāju uzskati ir ļoti atšķirīgi.



1. Neticība. Fakts ir tāds, ka daudzi, kas apgalvo, ka ir kristieši, nekad nav piedzimuši no jauna. Viņi valkā kristieša etiķeti, taču patiesas sirds pārmaiņas nav notikušas. Daudzi, kas pat netic, ka Bībele ir patiesa, uzņemas to mācīt. Viņi apgalvo, ka runā Dieva vārdā, tomēr dzīvo neticības stāvoklī. Lielākā daļa nepatieso Svēto Rakstu interpretāciju nāk no šādiem avotiem.





Neticīgam cilvēkam nav iespējams pareizi interpretēt Svētos Rakstus. Cilvēks bez Gara nepieņem lietas, kas nāk no Dieva Gara, jo tas viņam ir muļķība, un viņš nevar to saprast, jo tas ir garīgi izšķirts (1. Korintiešiem 2:14). Neizglābts cilvēks nevar saprast Bībeles patiesību. Viņam nav apgaismojuma. Turklāt pat mācītāja vai teologa amats negarantē cilvēka glābšanu.



Neticības radītā haosa piemērs ir atrodams Jāņa 12:28-29. Jēzus lūdz Tēvu, sacīdams: Tēvs, pagodini savu vārdu. Tēvs atbild ar dzirdamu balsi no debesīm, ko dzird visi tuvumā esošie. Tomēr ievērojiet atšķirības interpretācijā: pūlis, kas tur atradās un dzirdēja to, teica, ka ir dārdējis; citi teica, ka ar viņu runājis eņģelis. Visi dzirdēja vienu un to pašu — saprotamu paziņojumu no debesīm, taču visi dzirdēja to, ko gribēja dzirdēt.

2. Apmācības trūkums. Apustulis Pēteris brīdina no tiem, kas nepareizi interpretē Svētos Rakstus. Viņu viltus mācības viņš daļēji saista ar to, ka viņi ir neziņā (2. Pētera 3:16). Timotejs tiek aicināts darīt visu iespējamo, lai parādītu sevi Dievam kā apstiprinātu, strādnieku, kuram nav jākaunas un kurš pareizi rīkojas ar patiesības vārdu (2. Timotejam 2:15). Nav īsceļa uz pareizu Bībeles interpretāciju; mēs esam spiesti mācīties.

3. Slikta hermeneitika. Daudzas kļūdas ir veicinātas tāpēc, ka vienkārši nav pielietota laba hermeneitika (Svēto Rakstu interpretācijas zinātne). Pantiņa izņemšana no tā tiešā konteksta var nodarīt lielu kaitējumu panta nodomam. Problēmas radīs arī plašāka nodaļas un grāmatas konteksta ignorēšana vai vēsturiskā/kultūras konteksta neizpratne.

4. Visa Dieva Vārda nezināšana. Apolls bija spēcīgs un daiļrunīgs sludinātājs, taču viņš zināja tikai Jāņa kristību. Viņš nezināja par Jēzu un Viņa pestīšanas nodrošinājumu, tāpēc viņa vēstījums bija nepilnīgs. Akvila un Priskilla paņēma viņu malā un adekvātāk paskaidroja viņam Dieva ceļu (Ap. d. 18:24-28). Pēc tam Apolls sludināja Jēzu Kristu. Dažām grupām un indivīdiem mūsdienās ir nepilnīgs vēstījums, jo viņi koncentrējas uz noteiktiem fragmentiem, izslēdzot citus. Viņiem neizdodas salīdzināt Svētos Rakstus ar Rakstiem.

5. Egoisms un lepnums. Skumji jāsaka, ka daudzas Bībeles interpretācijas ir balstītas uz indivīda personīgajiem aizspriedumiem un mājdzīvnieku doktrīnām. Daži cilvēki redz iespēju personīgai izaugsmei, veicinot jaunu skatījumu uz Svētajiem Rakstiem. (Skatiet viltus skolotāju aprakstu Jūdas vēstulē.)

6. Nespēja nobriest. Kad kristieši nenobriest tā, kā vajadzētu, tiek ietekmēta viņu attieksme pret Dieva Vārdu. Es tev devu pienu, nevis cietu barību, jo tu vēl nebiji tam gatavs. Patiešām, jūs joprojām neesat gatavs. Jūs joprojām esat pasaulīgs (1. Korintiešiem 3:2-3). Nenobriedis kristietis nav gatavs Dieva Vārda jēgai. Ņemiet vērā, ka korintiešu miesīguma pierādījums ir šķelšanās viņu draudzē (4. pants).

7. Pārmērīgs uzsvars uz tradīcijām. Dažas baznīcas apgalvo, ka tic Bībelei, taču to interpretācija vienmēr tiek filtrēta caur viņu baznīcas iedibinātajām tradīcijām. Ja tradīcijas un Bībeles mācība ir pretrunā, tradīcija tiek dota priekšroka. Tas faktiski noliedz Vārda autoritāti un piešķir baznīcas vadībai pārākumu.

Runājot par būtiskāko, Bībele ir pilnīgi skaidra. Nav nekā neskaidra par Kristus dievību, debesu un elles realitāti un pestīšanu no žēlastības caur ticību. Tomēr dažos mazāk svarīgos jautājumos Svēto Rakstu mācība nav tik skaidra, un tas, protams, noved pie dažādām interpretācijām. Piemēram, mums nav tiešas Bībeles pavēles, kas regulētu kopības biežumu vai lietojamo mūzikas stilu. Godīgiem, sirsnīgiem kristiešiem var būt atšķirīga interpretācija par šīm perifērajām problēmām.

Svarīgi ir būt dogmatiskam tur, kur ir Raksti, un izvairīties no dogmatisma tur, kur to nav. Baznīcām jācenšas sekot Jeruzalemes agrīnās baznīcas modelim: tās nodeva sevi apustuļu mācībai un sadraudzībai, maizes laušanai un lūgšanām (Ap.d. 2:42). Agrīnā baznīcā valdīja vienotība, jo viņi bija nelokāmi apustuļu doktrīnā. Draudzē atkal būs vienotība, kad atgriezīsimies pie apustuļu doktrīnas un atteiksimies no pārējām doktrīnām, iedomām un trikiem, kas ir iezagušies baznīcā.



Top