Kā kristiešiem vajadzētu būt gataviem iziet ārpus savas komforta zonas?

Kā kristiešiem vajadzētu būt gataviem iziet ārpus savas komforta zonas? Atbilde



Kristus lūdz savus sekotājus mirt paši sev, ņemt savus krustus un sekot Viņam (Mateja 16:24). Krusta ņemšana un nāve sev nav ērta rīcība, un kristiešiem vienmēr jābūt gataviem iziet ārpus savas komforta zonas jebkurā situācijā, ko Dievs viņus nostādījis.



Zināmā nozīmē, pats kļūstot par kristieti, cilvēks var nonākt nepazīstamā teritorijā. Kristus aicina savus sekotājus pārstāt meklēt zemes bagātības (Mateja 6:19), neuztraukties par nākotni (Lūkas 12:22) un dzīvot ar upuriem, lai meklētu citu labumu (Mateja 22:39), un tas viss notiek. pretēji pasaules vērtībām. Šīs mācības aicina kristiešus dzīvot dzīvesveidu, kas radikāli atšķiras no tā, pie kā viņi bija pieraduši pirms atgriešanās.





Lai ticētu Jēzum Kristum pestīšanai, ir nepieciešams liels solis ārpus mūsu komforta zonas. Mēs savā būtībā esam noliekušies no Dieva (Romiešiem 3:10–18), un mūsu dabiskā tieksme ir kaut kādā veidā paļauties uz sevi, lai tiktu izglābti: mēs domājam, ka varam būt vienkārši labi cilvēki vai ka mūsu bagātība pierāda Dieva labvēlību vai ka, veicot noteiktas darbības, mēs varam atcelt savus grēkus. Bet tas ir par maz. Lai pilnībā nodotu sevi Dievam, ticētu vienīgi Jēzum Kristum, kas mūs glābj, mums ir jānoliedz mūsu instinkts glābt sevi (Efeziešiem 2:8). Šajā ziņā visi kristieši iziet ārpus savām komforta zonām, vienkārši kļūstot par kristiešiem.



Bet kā ir ar mūsu ikdienas dzīvi? Kā mums vajadzētu izkāpt ārpus savas komforta zonas, kad esam nodevušies Kristum? Tas var nozīmēt saskarsmi ar cilvēkiem, kurus mēs iepriekš uzskatījām par neērti atšķirīgiem vai pat draudīgiem — palīdzēt bezpajumtniekiem zupas virtuvē vai piedalīties cietuma kalpošanā. Tas var nozīmēt būt redzamam vietās vai kopā ar cilvēkiem, uz kuriem sabiedrība raugās nicīgi — strādāt pusceļa mājā vai apspriest Kristu sliktā bārā ar alkoholiķiem. Tas var nozīmēt pārcelšanos uz ārvalsti vai vienkārši pestīšanas tēmas pārkāpšanu ar nereliģiozu draugu grupu. Lieta tāda, ka mums nevajadzētu beigt kalpot Kristum tikai mūsu diskomforta dēļ. Mums vajadzētu būt gataviem nonākt jaunās, pat neērtās situācijās, lai redzētu Valstības attīstību.



Apustuļi upurēja visu, lai kalpotu Dievam (Mateja 19:27), un viņi labprātīgi nonāca situācijās, kad viņus varēja arestēt, apdraudēt un, iespējams, nogalināt (Ap. d. 4:1–3; 7:54–60; 21:13). ). Neapšaubāmi, viņi atstāja sevi krietni ārpus ierastās rutīnas un darīja lietas, kas ir tālu ārpus savām komforta zonām. Kā kristiešiem, arī mums vajadzētu būt gataviem nonākt radikāli neērtos apstākļos, ja tas ir nepieciešams, lai kalpotu Dievam tā, kā Viņš vēlas.



Tas nenozīmē, ka katrai darbībai, ko mēs kā kristieši veicam, ir jārada mūs neērti. Kas tas dara Tas nozīmē, ka mēs esam aicināti kalpot Dievam neatkarīgi no mūsu komforta līmeņa, un mums nekad nevajadzētu atteikties no iespējas kalpot Dievam tikai tāpēc, ka tas ir ārpus mūsu ierastās rutīnas.

Mums ir jāapsver, kā mēs varam vislabāk kalpot Dievam, izmantojot savus talantus, pat ja vislabākais veids, kā kalpot Viņam, ir jaunā vai biedējošā situācijā. Personai, kurai ir dotības mācīt, nevajadzētu censties mācīt tikai tos, ar kuriem viņa ir apmierināta, atstājot novārtā nevēlamākus studentus. Personai, kurai ir evaņģelizācijas dāvana, nevajadzētu izvairīties runāt ar ieslodzītajiem tikai tāpēc, ka viņam šajā vidē ir neērti. Ja mēs varam vislabāk kalpot Dievam noteiktā veidā, mums ir jāpaļaujas, ka Dievs parūpēsies par to, lai lietas nāk par labu mums un Viņa plānam (Romiešiem 8:28).

Tāpēc visiem kristiešiem vajadzētu būt gataviem iziet ārpus savas komforta zonas, lai gan tas var nozīmēt dažādas lietas no cilvēka uz cilvēku. Neatkarīgi no tā, vai mēs dodamies prom no valsts, lai strādātu par misionāru mazattīstītā valstī, vai vienkārši rosinām drosmi runāt ar saviem kolēģiem biroja darbiniekiem par Kristu, mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs mūs nepametīs un nepametīs. Pat tad, kad esam jaunā un neērtā situācijā, pietiek ar Viņa žēlastību (2. Korintiešiem 12:9).



Top