Kāds ir 2012. gada maiju pareģojums?

Atbilde



Senajiem majiem savā Long Count kalendārā kalendāra beigas bija 2012. gada 21. decembris. Šīs maiju kalendāra beigas radīja dažādas interpretācijas. Daži to uzskatīja par neko vairāk kā atiestatīšanu, jauna cikla sākumu. Citi to uzskatīja par pasaules gala (vai vismaz sava veida universālas katastrofas) datumu. Tātad, kas ir maiju Long Count kalendārs, un vai tam bija kāda saistība ar pasaules galu?

Maiji izstrādāja savu kalendāru (The Long Count) apm. 355. gads p.m.ē. Viņi varēja izmantot savus novērojumus un matemātikas spējas, lai aprēķinātu turpmāko zvaigžņu kustību pa debesīm. Rezultāts bija tāds, ka maiji atklāja Zemes svārstību ietekmi, kad tā griežas ap savu asi. Šī svārstīgā rotācija liek zvaigžņu kustībām pakāpeniski novirzīties debesīs (efekts, ko sauc par precesiju) 5125 gadu ciklā. Maiji arī atklāja, ka reizi ciklā tumšā josla Piena ceļa centrā (saukta par galaktisko ekvatoru) krustojas ar elipsi (saules kustības plakni pa debesīm).



Krustošanās gadā saule sasniedz saulgriežus (īss brīdis, kad saules pozīcija debesīs atrodas vislielākajā leņķiskajā attālumā ekvatoriālās plaknes otrā pusē no novērotāja) 21. decembrī ziemeļu puslodē un jūnijā. 21 dienvidu puslodei. Tajā laikā saulgrieži notiek tajā pašā brīdī, kad Galaktiskais ekvators savienojas ar Piena ceļu. Gads, kad šis notiek (saistībā ar mūsu Gregora kalendāru), ir 2012. gadā pēc mūsu ēras, un pēdējo reizi tas notika 3114. gada 11. augustā p.m.ē. Maiju mitoloģijā mācot, ka saule ir dievs un Piena ceļš ir vārti uz dzīvību un nāvi, maiji secināja, ka šim krustojumam pagātnē noteikti bija radīšanas brīdis. Maiju hieroglifi, šķiet, norāda, ka viņi ticēja, ka nākamais krustojums (2012. gadā) būs sava veida cikla beigas un jauns sākums.



Visi tā sauktie 2012. gada maiju pareģojumi bija nekas vairāk kā mežonīgi spekulatīvas ekstrapolācijas, kuru pamatā ir maiju hieroglifu pētnieku vēl neskaidrās interpretācijas. Patiesība ir tāda, ka, izņemot astroloģisko konverģenci, nekas neliecina, ka maiji būtu pravietojuši kaut ko konkrētu par notikumiem viņu tālajā nākotnē. Maiji nebija pravieši; viņi pat nevarēja paredzēt savu kultūras izzušanu. Viņi bija lieliski matemātiķi un pieredzējuši debesu vērotāji, taču viņi bija arī nežēlīgi vardarbīgi cilšu cilvēki ar primitīvu izpratni par dabas parādībām, kas piekrita arhaiskiem uzskatiem un barbariskajai asins nolaišanas un cilvēku upurēšanas praksei. Viņi, piemēram, uzskatīja, ka cilvēku upuru asinis nodrošina sauli un dod tai dzīvību.

Bībelē nav absolūti nekā tāda, kas 2012. gada 21. decembri pasniegtu kā pasaules galu. Bībele nekur neuzrāda astronomiskās parādības, uz kurām maiji norādīja kā uz beigu laiku zīmi. Šķiet, ka Dievs ir pretrunā ļaut maijiem atklāt tik pārsteidzošu patiesību, vienlaikus neļaujot daudziem Vecās Derības praviešiem neziņā par notikumu laiku. Rezumējot, nav absolūti nekādu Bībeles pierādījumu tam, ka 2012. gada maiju pravietojums būtu jāuzskata par uzticamu pastardienas pareģojumu.



Seno maiju pareģojumos, ka 2012. gada 21. decembrī būs pasaules gals, ir iekļautas arī šādas teorijas: mūsu saule ir dievs; sauli darbina cilvēku upura asinis; radīšanas brīdis notika 3114. gadā p.m.ē. (neskatoties uz visiem pierādījumiem, ka tas noticis daudz agrāk); un zvaigžņu vizuālajam izvietojumam ir zināma nozīme cilvēka ikdienas dzīvē. Tāpat kā jebkura cita viltus reliģija, arī maiju reliģija centās paaugstināt radību, nevis pašu Radītāju. Bībele stāsta par tādiem viltus pielūdzējiem: viņi Dieva patiesību samainīja pret meliem, pielūdza un kalpoja radītajām lietām, nevis Radītājam (Romiešiem 1:25), un kopš pasaules radīšanas Dieva neredzamās īpašības – Viņa mūžīgais spēks. un dievišķā daba – ir skaidri redzami, saprotami no radītā, tā ka cilvēkiem nav attaisnojuma (Romiešiem 1:20). Pieņemt maiju 2012. gada pravietojumu nozīmē arī noliegt skaidru Bībeles mācību par pasaules galu. Jēzus mums teica: Bet par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, bet tikai Tēvs. (Marka 13:32).

Top