Kāda ir pravietojuma garīgā dāvana?

Kāda ir pravietojuma garīgā dāvana? Atbilde



Pravietošanas garīgā dāvana ir uzskaitīta starp Gara dāvanām 1. vēstulē korintiešiem 12:10 un romiešiem 12:6. Grieķu vārds, kas tulkots par pravietošanu vai pravietošanu abos fragmentos, pareizi nozīmē izteikt vai pasludināt dievišķo gribu, skaidrot Dieva nodomus vai jebkādā veidā darīt zināmu Dieva patiesību, kas paredzēta cilvēku ietekmēšanai. Daudzi cilvēki nepareizi saprot, ka pravietojuma dāvana ir spēja paredzēt nākotni. Kaut arī zināt kaut ko par nākotni dažkārt varēja būt pareģošanas dāvanas aspekts, tā galvenokārt bija pasludināšanas (paredzēšanas), nevis pareģošanas (priekšteikšanas) dāvana.



Mācītāju/sludinātāju, kurš sludina Bībeli, var uzskatīt par pravietotāju, jo viņš runā Dieva padomu. Līdz ar Jaunās Derības kanona pabeigšanu pravietošana mainījās no jaunas atklāsmes pasludināšanas uz pabeigtās atklāsmes pasludināšanu, ko Dievs jau ir devis. Jūdas 3. nodaļa runā par ticību, kas reiz tika piegādāts svētajiem (izcēlums pievienots). Citiem vārdiem sakot, ticība, kurai mēs piederam, ir nostiprinājusies uz visiem laikiem, un tai nav vajadzīgs papildinājums vai pilnveidošana, kas nāk no ārpus Bībeles atklāsmēm.





Ņemiet vērā arī pāreju no pravieša uz skolotāju 2. Pētera 2:1: Tur bija viltus pravieši ļaužu vidū, tāpat kā tur būs būt viltus skolotāji jūsu vidū (izcēlums). Pēteris norāda, ka Vecās Derības laikmetā bija pravieši, bet baznīcai būs skolotāji. Pravietošanas garīgā dāvana saņemšanas nozīmē jauns Dieva atklāsmes, ko sludināt citiem, beidzās līdz ar Bībeles pabeigšanu. Laikā, kad pravietojumi bija atklājuma dāvana, tas bija jāizmanto cilvēku audzināšanai, pamudināšanai un mierinājumam (1. Korintiešiem 14:3). Mūsdienu pravietojuma dāvana, kas patiešām ir vairāk līdzīga mācīšanai, joprojām pasludina Dieva patiesību. Ir mainījies tas, ka Dieva patiesība šodien jau ir pilnībā atklāta Viņa Vārdā, savukārt agrīnajā baznīcā tā vēl nebija pilnībā atklāta.



Kristiešiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem pret tiem, kuri apgalvo, ka viņiem ir jauna vēsts no Dieva. Var teikt, ka pagājušajā naktī es redzēju interesantu sapni. Tomēr pavisam cita lieta ir teikt, ka Dievs man šonakt dāvāja sapni, un tev tas ir jāpakļaujas. Nevienu cilvēka izteikumu nevajadzētu uzskatīt par līdzvērtīgu vai augstāku par rakstīto Vārdu. Mums jāturas pie Vārda, ko Dievs jau ir devis, un jāapņemas to ievērot Raksti vien — Raksti vien.





Top