Kāda ir Meribas nozīme Bībelē?

Kāda ir Meribas nozīme Bībelē? Atbilde



Meriba bija vieta, kuru izraēlieši gāja cauri savos tuksneša klejojumos. Tā kā izraēlieši bija pārbaudījumu vieta, tai bija liela ietekme arī uz Mozus un Ārona dzīvi. Acīmredzot, pamatojoties uz Bībeles tekstu, ir divas vietas ar nosaukumu Meribah (W. A. ​​Elwell un B. J. Beitzel, Meribah, Beikera Bībeles enciklopēdija , 2. sējums, Baker, 1988, lpp. 1442). Viena no vietām, ko sauc par Meribu, atradās netālu no Refidimas grēka tuksnesī (2. Mozus 17:1). Šajā vietā to sauca arī par Masu, kas to atšķir no citām Svētajos Rakstos minētajām Meribas (5. Mozus 6:16; 9:22; 33:8; Psalms 95:8). Otra vieta ar nosaukumu Meriba atradās Kadeš-Barnejā, un tāpēc to sauca par Meribu Kadešu (4. Mozus 27:14; 5. Mozus 32:51; Ecēhiēls 47:19; 48:28).



Abās vietās galvenais ir ūdens brīnums, kas nāk no klints. Meribā/Masā izraēlieši bija ārkārtīgi izslāpuši un strīdējās ar Mozu par ūdens trūkumu (2. Mozus 17:2). Savu slāpju dēļ viņi kurnēja pret Mozu un jautāja: Kāpēc tu mūs izvedi no Ēģiptes, lai mēs, mūsu bērni un mājlopi nomirtu slāpēs? (2. Mozus 17:3). Mozus atnesa šo problēmu Tam Kungam, un Tas Kungs ļāva Mozum sist pret klinti, lai izraēliešiem būtu ūdens un viņi zinātu, ka Dievs ir ar viņiem (2. Mozus 17:4–7). Viņu kurnēšanas un Dieva pārbaudīšanas dēļ Mozus šo vietu nosauca par Meribu, kas nozīmē strīdēties, un Masu, kas nozīmē pārbaudījums (Jānis Hanna, Exodus, Bībeles zināšanu komentārs: Vecā Derība , Džons Volvords un Rojs Cuks, red., Viktors, 1983., 1. lpp. 135). Izraēlieši ne tikai demonstrēja šaubas par Dieva nodrošinājumu, bet arī pārbaudīja Viņu savu sūdzību un neuzticības dēļ.





Tuvojoties izraēliešu četrdesmit gadu klejošanas beigām, līdzīga situācija notika Meribah Kadešā. Sūdzoties par ūdens trūkumu saviem mājlopiem un viņiem pašiem, cilvēki pulcējās pretī Mozum un Āronam. Viņi strīdējās ar Mozu un sacīja: Kaut mēs būtu miruši, kad mūsu brāļi krita miruši Tā Kunga priekšā! Kāpēc jūs ievedāt Tā Kunga kopienu šajā tuksnesī, lai mēs un mūsu mājlopi šeit nomirtu? Kāpēc jūs mūs izvedāt no Ēģiptes uz šo briesmīgo vietu? Tajā nav graudu vai vīģu, vīnogulāju vai granātābolu. Un nav ūdens, ko dzert!’ (4.Mozus 20:2–5). Lūdzot To Kungu pie sapulces telts, Dievs lika Āronam un Mozum runāt uz klinti, kas nesīs ūdeni (4. Mozus 20:6–7). Tā vietā, lai demonstrētu Dieva godību un nodrošinājumu, runājot uz klinti, kā Tas Kungs bija norādījis, Mozus sita klinti un apgalvoja, ka viņš un Ārons nesīs ūdeni izraēliešiem (4. Mozus 20:10–11). Tas Kungs joprojām turēja savu solījumu, apgādājot ar ūdeni, bet teica Āronam un Mozum, ka viņi neieies Apsolītajā zemē, jo nespēja Viņam paklausīt (4.Mozus 20:12). No pārējiem Rakstiem ir skaidrs, ka Dievs pārbaudīja izraēliešus, tostarp Āronu un Mozu, Meribā Kadešā, lai novērtētu viņu paklausību un uzticību (Psalms 81:7; 106:32).



Vēl viena vieta, kur Meriba ir tieši pieminēta Bībelē, ir Ecēhiēla grāmatā. Turpmākajā Izraēlas zemes sadalē tūkstošgadu valstībā Meriba Kadeša kalpos kā robeža Gada ciltij atvēlētajai daļai (Ecēhiēla 47:19; 48:28). Tāpat kā Meriba kalpoja, lai atgādinātu izraēliešiem, kas sekoja Mozum, par viņu neuzticēšanos Tam Kungam, tā tas atgādinās arī Kristus tūkstošgadu valdīšanas laikā.



Tā kā Meribah ir strīdu un pārbaudījumu vieta, tā ir atcerēšanās vērta. Kā brīdina Psalms 95:8: nenocietiniet savas sirdis, kā to darījāt Meribā, kā to darījāt todien Masā tuksnesī (sal. Ebrejiem 3:4). Izraēliešu neticība Kadeš Barnejā izraisīja to, ka viņi nespēja ieiet Apsolītajā zemē vēl vienu paaudzi, un Ārona un Mozus nepaklausība Meribā Kadešā atturēja viņus no ienākšanas Apsolītajā zemē. Nepaklausībai un neticībai ir ilgstošas ​​sekas, kas var ietekmēt visu atlikušo dzīvi.





Top