Kāda ir Gileādas zemes nozīme Bībelē?

Kāda ir Gileādas zemes nozīme Bībelē? Atbilde



Gileāda bija auglīga, kalnaina apvidus uz austrumiem no Jordānas upes. Vārds Gileāda nozīmē akmeņainu reģionu vai kalnu valsti. Salamans norāda uz kazām, kas cēlušās no Gileādas Dziesmas dziesmā 6:5. Uz ziemeļiem no Gileādas atradās Bašans, bet dienvidos bija Moābs un Amons.



Kad Apsolītā zeme tika sadalīta starp divpadsmit Israēla ciltīm, Rūbena, Gada ciltis un puse Manases saņēma teritoriju uz austrumiem no Jordānas. Viņu mantojumu lielā mērā veidoja Gileādas zeme (Jozuas 13:24–31). Gads saņēma visas Gileādas pilsētas (25. pants) un dažos Rakstu vietās terminus Gileāda un Gad tiek lietoti kā sinonīmi (skat. Soģu 5:17). Bībelē ir minēti vairāki Gileādas kalni: Abarims, Pisga, Nebo un Peors.





Gileāda bija arī Jāzepa mazmazdēla vārds caur Jāzepa dēlu Manase. Paaudzēm vēlāk Manases cilts mantoja daļu no Gileādas zemes. Ļoti iespējams, ka daži no senču gileadiešiem dzīvoja Gileādas zemē pēc Kānaānas iekarošanas.



Gileādas zeme ir aprakstīta vairākos Vecās Derības notikumos. Ramot Gileādas pilsēta (kas nozīmē Gileādas augstumi) bija patvēruma pilsēta (Jozuas 20:8). Tiesnesis Jefta dzīvoja un karoja Gileādā, izglābdams gileādiešus un visu Izraēlu no amoniešiem (Soģu 11). Pēc ķēniņa Saula nāves Gileādas iedzīvotāji atbalstīja Iš-Bosetu kā troņmantnieku (2. Samuēla 2:9), bet vēlāk viņi pilnībā atbalstīja Dāvidu. Absaloms, Dāvida dēls, kurš vadīja apvērsumu pret savu tēvu, apmetās Gileādā (2. Samuēla 17:24), un tieši tur Absaloms nomira (2. Samuēla 18:6–15).



Vēlāk Ramots Gileādā nonāca sīriešu rokās, un ķēniņš Ahabs mēģināja atgūt pilsētu Izraēlai, taču viņš nomira (1. Ķēniņu 22:1–36). Vēlāk ķēniņš Jorams atņēma pilsētu no sīriešiem, atkal padarot to par Izraēlas īpašumu. Viens no Jorama pavēlniekiem Jehus tika svaidīts par Izraēla ķēniņu Ramotā (1. Ķēniņu 9:1–10). Visbeidzot, Asīrijas ķēniņš Tiglat-Pilezers iebruka Gileādā un deportēja iedzīvotājus atpakaļ uz Asīriju (2. Ķēniņu 15:29). Bet Tas Kungs nekad nepametīs Savu tautu, un Viņš ir apsolījis kādu dienu atgriezt izraēliešus uz Gileādu: Lai gan es tos izklīdīšu starp tautām, tomēr tālās zemēs viņi mani atcerēsies. Viņi un viņu bērni izdzīvos, un viņi atgriezīsies. ES būšu . . . savāc tos no Asīrijas. Es viņus aizvedīšu uz Gileādu (Cakarijas 10:10).



Gileādas zeme bija pazīstama ar savu balzamu — šķidru kolofoniju, kas plūda vai pilēja no noteiktiem kokiem, piemēram, priedes, ciedra, ciprese vai terebinta. Gileāda visvairāk tika atzīmēta ar Balsamodendron Gileadense , kolofoniju ražojošs koks, kura dzimtene ir šajā apgabalā. Tā kā zāļu sastāvdaļas bija viegli pieejamas, daudzi ārsti dzīvoja Gileādā. Tas palīdz mums saprast Jeremijas 8:22, kurā teikts: vai Gileādā nav balzama? Vai tur nav ārsta? Kāpēc tad manas tautas brūces netiek izārstētas? Jeremija apraudāja Izraēlas izmisīgo garīgo stāvokli. Viņi varēja izārstēt fiziskas kaites ar saviem ārstiem un zālēm, taču viņi nevarēja izārstēt dziļāko elkdievības slimību, kas viņus iznīcināja (Jeremijas 8:19; 46:11).

Gileādas zeme ir atgādinājums, ka Tas Kungs mums sniedz visas labās lietas (5. Mozus 6:10–11; Jēkaba ​​1:17). Tomēr mēs bieži aizmirstam Viņu un lepojamies ar savu pārpilnību, veidojot dievus no dāvanām. Izraēla to darīja atkārtoti. Lai gan Gileādas zeme nodrošināja dziedināšanu no daudzām slimībām, tā nevarēja nodrošināt garīgo dziedināšanu, kas nāk tikai no paklausības Dievam un Viņa Vārdam.



Top