Kas ir šintoisms?

Atbilde



Šintoisms ir tīri japāņu reliģija, kuras pirmsākumi ir aprakti senās Japānas vēstures miglā. Tā ir viena no vecākajām reliģijām pasaulē. Japāņi ļoti mīl savu zemi un uzskata, ka Japānas salas bija pati pirmā dievišķā radība. Patiesībā šintoisms māca, ka neviena cita zeme nav dievišķa, padarot Japānu unikālu pasaulē. Nav pārsteidzoši, ka šintoisms nav populārs ārpus Japānas.

Divas šintoisma pamatdoktrīnas ir tādas, ka Japāna ir dievu valsts un tās iedzīvotāji ir dievu pēcteči. Šī Japānas tautas dievišķās izcelsmes koncepcija, kā arī zemes dievišķā izcelsme ir radījusi pārliecību par pārākumu pār citām valstīm un tautām. Izņemot dažas noteiktas šintoistu sektas, reliģijai nav ne dibinātāja, ne svētu rakstu, ne autoritatīvu uzskatu kopuma. Dievkalpojumi notiek vienā no daudzajām svētnīcām Japānas valstī, lai gan daudziem japāņiem savās mājās ir altāri vienai vai vairākām no daudzajām dievībām.



Vārds Šinto nāk no ķīniešu vārda Shen-tao , kas nozīmē dievu ceļu. Galvenā šintoisma iezīme ir jēdziens mēs , sakrālā spēka jēdziens gan dzīvos, gan nedzīvos objektos. Šintoisma valodā ir spēcīga dievu un garu klātbūtnes sajūta dabā. Šinto dievu ir pārāk daudz, lai tos grupētu hierarhijā, taču saules dieviete Amaterasu tiek ļoti cienīta, un viņas grandiozais impērijas templis atrodas 200 jūdzes uz dienvidrietumiem no Tokijas. Sintoisms māca, ka japāņi paši ir cēlušies no mēs .



Šinto reliģija ir pilnīgi nesavienojama ar Bībeles kristietību. Pirmkārt, ideja, ka japāņu tauta un viņu zeme tiek iecienīta pāri visām citām, ir pretrunā ar Bībeles mācību, ka ebreji ir Dieva izredzētā tauta: jo jūs esat Tam Kungam, savam Dievam, svēta tauta. Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir izredzējis no visām tautām uz zemes, lai tu būtu viņa tauta, viņa dārgais īpašums (5. Mozus 7:6). Tomēr, lai gan ebreji ir Dieva izredzētā tauta, viņi nekad nav tikuši atzīti par labākiem par jebkuru citu tautu, un Bībele nemāca, ka viņi būtu tieši cēlušies no dieviem.

Otrkārt, Bībelē ir skaidrs, ka nav daudz dievu, bet ir viens Dievs: Es esmu Tas Kungs, un nav neviena cita; bez manis nav neviena Dieva (Jesajas 45:5). Bībele arī māca, ka Dievs nav bezpersonisks spēks, bet gan mīlošs un gādīgs Tēvs tiem, kas Viņu bīstas (2. Korintiešiem 6:17–18). Viņš vienīgais radīja Visumu, un Viņš vienīgais valda pār to suverēni. Ideja par dieviem, kas apdzīvo klintis, kokus un dzīvniekus, apvieno divus dažādus nepatiesības: politeismu (ticība daudziem dieviem) un animismu (ticība, ka dievi atrodas priekšmetos). Tie ir meli no melu tēva, sātana, kurš staigā kā rūcošs lauva, meklēdams, ko aprīt (1. Pētera 5:8).



Treškārt, šintoisms japāņu tautā veicina lepnumu un pārākuma sajūtu; šāds elitisms Svētajos Rakstos ir nosodīts. Dievs ienīst lepnumu, jo tieši tā attur cilvēkus meklēt Viņu no visas sirds (Psalms 10:4). Turklāt mācības par japāņu tautas pamata labestību un dievišķo izcelsmi izslēdz viņu vajadzību pēc Glābēja. Tās ir dabiskas sekas, pieņemot, ka kādai rasei ir dievišķa izcelsme. Bībelē ir nepārprotami teikts, ka visi ir grēkojuši un trūkuši Dieva godības (Romiešiem 3:23), ka mums visiem ir vajadzīgs Pestītājs, Kungs Jēzus Kristus, un ka cilvēkiem nav dots neviens cits vārds zem debesīm, ar kuru mēs ir jāglābj (Ap.d.4:12).

Sintoisms māca, ka mēs var sazināties ar tiem, kuri ir padarījuši sevi cienīgus ar rituālu šķīstīšanos, bet Bībeles Dievs apsola būt klāt ikvienam, kas piesauc Viņu pēc piedošanas. Nekāda personiskā attīrīšanās (pestīšanas veids ar darbiem) nepadarīs cilvēku cienīgu Dieva klātbūtnei. Tikai ticība Jēzus Kristus pie krusta izlietajām asinīm var paveikt šķīstīšanu no grēka un padarīt mūs pieņemamus svētajam Dievam. Jo Viņš to, kas grēka nepazina, mūsu dēļ padarīja par grēku, lai mēs Viņā kļūtu par Dieva taisnību (2. Korintiešiem 5:21).