Kas ir lūgšanu šalle?

Kas ir lūgšanu šalle? Atbilde



Ebreju lūgšanu lakats ir apģērba gabals ar bārkstīm, ko ebreju vīrieši valkā uz parastā apģērba ārpuses sinagogā, īpaši rīta, sabata un citu svētku dievkalpojumu laikā. Šīs lūgšanu šalles ebreju nosaukums ir stendos , kas vienkārši nozīmē halātu, apmetni vai palagu. Ebreju lūgšanu šalle parasti ir izgatavota no vilnas vai zīda, un bieži vien ir pietiekami gara, lai nosegtu lielāko ķermeņa daļu, un katrā no tās četriem stūriem ir piestiprinātas īpašas savītas un mezglotas bārkstis. Mūsdienās nav nekas neparasts redzēt, ka ebreju vīrieši valkā zīda lūgšanu šalli, kas ir tikai šalle ap kaklu. Ultraortodoksālie ebreju vīrieši, lasot svarīgākās lūgšanas, nēsā uz galvas lūgšanu šalli.



Kaut vai ebreju vārds stendos nav atrodama Svētajos Rakstos, Bībeles pavēle ​​izraēliešiem valkāt drēbes ar bārkstīm vai pušķiem ir atrodama Torā, kurā Dievs saka Mozum: Runā ar izraēliešiem un saki viņiem: 'Paaudzēm nākamajās paaudzēs izveidojiet pušķus uz apģērba stūriem ar zilu auklu uz katra pušķa. Jums būs šie pušķi, uz kuriem skatīties, un tāpēc jūs atcerēsities visus Tā Kunga baušļus, lai jūs tos paklausītu un netiktu darīti, dzenoties pēc savas sirds un acu kārībām. Tad tu atcerēsies paklausīt visām manām pavēlēm un tiksi svētīts savam Dievam” (4.Mozus 15:38–40). Un arī uz četriem apmetņa stūriem izveidojiet pušķus (5. Mozus 22:12). Tātad sākotnējais Svēto Rakstu nolūks, kas slēpjas aiz šī bārkstīm, bija atgādināt izraēliešiem Dieva baušļus. Saskaņā ar ebreju izpratni ebreju vārda skaitliskā vērtība tzitzit (bārkstis) ir 600. Katrā no bārkstīm ir 8 pavedieni un 5 mezgli, kas kopā veido 613. Pamatojoties uz rabīnu jūdaismu, šis skaitlis atbilst Torā ietvertajiem 613 baušļiem.





Ebreju lūgšanu šalles mūsdienās tiek diezgan plaši reklamētas un tirgotas Mesiānisko un Ebreju sakņu kustībās, un tās ir arī sākušas iekļūt dažās galvenajās kristiešu kopienās. Daži kristieši uzskata, ka, ja apģērbs ar bārkstīm ir apģērbs, ko valkāja Jēzus, tas būtu (vai obligāti) jāvalkā kristiešiem, gan jūdiem, gan pagāniem, ja viņi vēlas ievērot Toru saskaņā ar likumiem, ko Dievs pavēlējis. . Uz to ir svarīgi teikt, ka ebreju Mesijam ticīgajiem vajadzētu izvairīties no neveselīgas prakses. Viena lieta ir atgūt kristīgās ticības jūdu pamatus; pavisam kas cits ir ievērot ievērošanas vai tradīcijas, kas mūs saista un atkal nostāda likumīgas verdzības jūgā.



Dieva Jaunās Derības ļaudis nav aicināti un nav jāvalkā lūgšanu šalles vai jebkāda cita veida drēbes ar bārkstīm. Diemžēl daudzi labvēlīgie mesiāniski un pagāni ticīgie, šķiet, jauc Toras ideju ar derības ideju un tāpēc nespēj pareizi sadalīt patiesības vārdu (2. Timotejam 2:15). Mozus bauslība tika dota Israēla tautai, un tā bija paredzēta kā audzinātājs, lai saņemtu un izprastu Mesijas lielāko norādījumu (Galatiešiem 3:19–25). Jēzus Mesijas sekotāji, gan ebreji, gan nejūdi, tiek mudināti neatgriezties pie bērnišķīgas domāšanas, bet gan briedumā izprast garīgās lietas (1. Korintiešiem 13:11; 14:20; Ebrejiem 5:12–14). Nespēja pareizi nošķirt Bauslību un žēlastības evaņģēliju vienmēr noved pie doktrinārās neskaidrības Dieva tautas derības sabiedrībā.



Pat visdedzīgākie jūdu tautas vidū nespēja panest Mozus bauslības jūga nastu (skat. Apustuļu darbi 15). Mēs, kas sekojam Jēzum, jūdu Mesijai, tagad esam Dieva Gara vadīti kā Dieva dēli, un tāpēc mēs vairs neesam pakļauti reliģiskiem noteikumiem, kas liek mums nepieskarties, negaršot, nerīkoties. Tagad mēs esam aicināti meklēt to, kas ir augšā, kur Mesija valda no augšienes (Kolosiešiem 2:20–3:1). Jēzus sekotājiem ir labāka derība, kuras pamatā ir labāki solījumi (Ebrejiem 8:6), un Bauslība bija tikai ēna kaut kam lielākam, ko apsolīja pravieši; kaut kas lielāks ir Jēzus Kristus (2. Korintiešiem 3:18; 4:6).





Top