Kas ir apzinātība?

Atbilde



Uzmanība ir brīvi definēts termins, kas ir ieguvis kultūras popularitāti. Dažiem apzinātība tiek uzskatīta par apzinātu pašreizējās realitātes apzināšanos vai esību šajā brīdī. Citi to izmanto, lai runātu par konkrētu meditācijas stāvokli vai meditatīvajām praksēm, ko izmanto, lai iekļūtu šajā stāvoklī. Uzmanību var saprast kā savu domu, jūtu, fizisko sajūtu un emociju novērošanu bez sprieduma par to, vai tās ir pareizas vai nepareizas. Dažiem apzinātība tiek izmantota kā stresa samazināšanas līdzeklis drudžainās dzīves vidū. Citi to izmanto kā palīglīdzekli, lai mudinātu pilnībā iesaistīties dzīvē, nevis prātot pagātni vai uztraukties par nākotni. Citiem tas tiek uzskatīts par sevis izzināšanas līdzekli.

Uzmanība sakņojas budismā, kā to viegli atzīst apzinātības veicinātāji, lai gan tas bieži tiek pielāgots laicīgiem mērķiem. Uzmanības ideoloģija ir panākt mieru un prāta līdzsvaru. Dažas no populārajā psiholoģijā pieminētajām apzinātības metodēm ir pilnīgi saderīgas ar Bībeli. Taču apzinātības pamatpieņēmums ir tāds, ka mēs paši varam radīt mieru ar saviem pūliņiem. Uzmanība var veicināt stresa samazināšanos un paaugstinātu labklājības sajūtu, taču apdomība nekad nesasniegs apmierinājumu, pēc kā alkst mūsu dvēseles. Tikai Dievs var apmierināt mūsu visdziļākās vajadzības.



No Bībeles viedokļa mēs zinām, ka tikai Jēzus dod mieru, kas var pastāvēt jebkuros apstākļos (Jāņa 14:27; Filipiešiem 4:7). Neviens cilvēks pats nevar kontrolēt emocijas vai domas, jo mēs esam dzimuši grēcīgas dabas vergi (Romiešiem 6:17–23). Tikai ar Svētā Gara spēku, kas ļauj mūsu prātam brīvi domāt patiesi, mēs varam iepazīt patiesu mieru. Ja vēlamies praktizēt būt apzinīgākiem vai ieskatīgākiem, ir daudz labākas iespējas nekā apzinātības metodes, piemēram, Bībeles studijas, lūgšanas un Dieva pielūgsme.



Kad kristieši domā Bībeliski, viņi redz lietas, kas definētas caur Svēto Rakstu objektīvu. Vārds piesardzīgs , kas nozīmē uzmanīgs, neapraksta neko nepareizu. Psalmu rakstītāji bija uzmanīgi pret apkārtējo un savām emocijām. Mēs arī varam būt. Jēzus bija uzmanīgs pret apkārtējo vajadzībām, kā arī uz to, lai kopā ar Tēvu pavadītu laiku atsevišķi no pūļa. Mēs varam atdarināt to pašu uzvedību. Kristieši var paturēt prātā Kristu, gūstot visas domas Kristum un atjaunojot savu prātu ar patiesību (2. Korintiešiem 10:5; Romiešiem 12:2). Mēs esam uzmanīgi, pārbaudot sevi (2. Korintiešiem 13:5) un lūdzam Dievu izpētīt un atklāt mūsu sirdis (Psalms 139:23–24). Filipiešiem 4:6-8 mums ir teikts: Neuztraucieties ne par ko, bet ikvienā situācijā ar lūgšanu un lūgšanu ar pateicību sniedziet Dievam savus lūgumus. Un Dieva miers, kas pārspēj visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. Visbeidzot, brāļi un māsas, padomājiet par to, kas ir patiess, kas ir cēls, kas ir pareizs, kas ir tīrs, kas jauks, kas ir apbrīnojams, ja kas ir izcils vai slavējams. Šo uzvedību var uzskatīt par uzmanību. Taču apzinātība kā budistu meditācijas paņēmiens vai pat kā psiholoģiska pašpalīdzības metode, kas paredzēta pašapziņas un sevis piepildījuma ārstēšanai, nav no Bībeles.

Top