Kas ir kristīgā garīgā meditācija?

Atbilde



Bībele runā par pārdomām par Dieva Vārdu un Viņa likumiem visos Rakstos. Vārds meditācija nozīmē pārdomātu apceri vai pārdomas uz noteiktu laiku. Psalmā 1:2 teikts, ka svētīts ir cilvēks, kuram tā Kunga bauslība patīk un kas dienu un nakti pārdomā Viņa likumu. Bībele liek mums domāt Svētajos Rakstos, iekļaujot Dieva Vārdu mūsu ikdienas domāšanas dzīvē. Kristīgā garīgā meditācija (CDM) ir mēģinājums izprast sevi un koncentrēties uz Dieva klātbūtni.

Kristīgā garīgā meditācija ir īpaša meditācijas tehnika, ko popularizē dažas baznīcas un kristiešu psihologi. Tas ir paredzēts, lai dotu cilvēkam iespēju uztvert ikvienu domu un kādu laiku koncentrēt viņu uz Kristu. Svētie Raksti patiesībā nav meditācijas centrālais punkts; drīzāk cilvēkam, kurš meditē, ir ieteicams izvēlēties mantru. Piemēram, kāds, kurš izmanto kristīgo garīgo meditāciju, var meditēt par apgalvojumu, ka Dievs mani mīl, lai pārvarētu negatīvās jūtas un palielinātu viņa apziņu par Dieva rūpēm par viņu. Ieteicamās mantras ietver Maranatha, Tā Kunga prieks ir mans spēks, es staigāju ticībā un Miers, esi mierīgs. Atkārtoti izmantojot īsus, patiesības pilnus apgalvojumus, kristīgā garīgā meditācija ir līdzīga kontemplatīvai lūgšanai; savā fokusā uz sevis apzināšanos kristīgā garīgā meditācija atgādina apzinātības paņēmienus. Faktiski kristīgā garīgā meditācija dažreiz tiek uzskatīta par apzinātības meditācijas kristīgo versiju.



Patiesa Bībeles meditācija ir saistīta ar klusu, pārdomātu koncentrēšanos uz Dieva Vārdu. Mūsu personīgajām Bībeles studijām vajadzētu būt laikam, kad mēs koncentrējamies uz Svētajiem Rakstiem, to nozīmi un to, kā tie attiecas uz mūsu dzīvi. Pareizas Bībeles meditācijas laikā kristietis sāk ar kādu Svēto Rakstu vietu, ar lūgšanu to lasa, pēta, pārdomā un ļauj tai iekļūt savā sirdī un mainīt savu dzīvi. Tomēr kristīgā garīgā meditācija nav tieši saistīta ar Bībeles studijām. Meditācijas tēmas kristīgajā garīgajā meditācijā var būt garīgas, un tās var būt Bībeles, taču tās nav iegūtas no Svēto Rakstu izpētes kā tādas. Vienkārši atkārtošana, ka Dievs mani mīl vai Dievs kontrolē, vai Tas Kungs ir mans gans, nav Bībeles meditācija.



Kristīgajai garīgajai meditācijai ir dažas raksturīgas garīgas briesmas. Mantru, kontrolētas elpošanas un relaksācijas paņēmienu izmantošana nāk tieši no austrumu mistikas. Kristīgās garīgās meditācijas atbalstītāji arī iesaka praktizētājiem izvēlēties dabisku vidi, klausīties nomierinošu mūziku un vizualizēt kaut ko, kas palīdzētu koncentrēt domas. Atkal, tās ir meditatīvas metodes, kas saistītas ar Austrumu reliģijām vai New Age praksi, nevis Bībeles meditāciju. Turklāt daudzi kristīgās garīgās meditācijas praktizētāji apgalvo, ka viņu apklusušās dvēseles klusumā viņi dzird, kā uz viņiem runā Svētais Gars, un viņi redz Dieva sūtītas vīzijas. Šādi apgalvojumi par jaunu vēstījumu saņemšanu no Dieva apiet Bībeles autoritāti un pazemina tās vērtību. Problēmas ir arī kristīgās garīgās meditācijas saistība ar kontemplatīvo lūgšanu, iesūkšanās lūgšanu un vizualizāciju.

Galu galā mums nav vajadzīga kristīgā garīgā meditācija. Mums nav vajadzīgas mantras un veltīgi atkārtojumi (Mateja 6:7), lai izveidotu savienojumu ar Dievu. Mums nav vajadzīga kontrolēta elpošana vai New Age mūzika, lai iekļūtu Viņa klātbūtnē. Mums ir vajadzīga pazemīga un nožēlas pilna sirds un apņemšanās saprast un paklausīt atklātajam Dieva Vārdam (1. psalms).



Top