Kāds ir Dieva raksturs?

Kāds ir Dieva raksturs? Atbilde



Bībeles lappuses atklāj detalizētu Dieva rakstura portretu. Iespējams, ka visizcilākā Dieva rakstura iezīme ir tā, ka Viņš ir mīlošs Tēvs visiem ticīgajiem (Efeziešiem 1:2; Galatiešiem 1:1; Kolosiešiem 1:12; 1. Tesaloniķiešiem 1:3).



Dievs pēc savas būtības ir pilnīgi labs (Marka 10:18; 1. Timotejam 4:4). Viņa labestība ir nepārspējama, un tāpēc mēs varam paļauties uz Viņu: Tas Kungs ir labs, patvērums bēdu laikā. Viņš rūpējas par tiem, kas viņam uzticas (Nahuma 1:7; sk. arī 2. Mozus 33:19; Psalms 25:8; 34:8; Mateja 19:17; 2. Pētera 1:3). Savā labestībā Dievam vienmēr ir mūsu intereses: mēs zinām, ka viss nāk par labu tiem, kas mīl Dievu un ir aicināti saskaņā ar viņa nodomu (Romiešiem 8:28, CSB; sk. arī 1. Mozus 50:20). Jeremija 29:11; Raudu dziesmas 3:25). Viss, ko Dievs dara, ir Viņa labestības izpausme, un tā mērķis ir sniegt labumu Viņa ļaudīm.





Dieva svētums ir nepārspējams: nav neviena svēta kā Tas Kungs; nav neviena, izņemot tevi; nav tādas klints kā mūsu Dievs (1. Samuēla 2:2; sk. arī 3. Mozus 11:44–45; 19:2; Jesaja 6:3; 43:15; 1. Pētera 1:15–16; Atklāsmes 4:8). Dievā nav ļaunuma vai netīrības traipu: Dievs ir gaisma; viņā nemaz nav tumsas (1. Jāņa 1:5; sk. arī Psalmu 12:6; 19:8).



Vēl viena Dieva raksturīgā īpašība ir Viņa taisnība, kas nozīmē, ka Viņš eksistē morālās pilnības stāvoklī: Dievs uzdāvināja Kristu kā grēku izpirkšanas upuri caur viņa asiņu izliešanu — lai tas tiktu pieņemts ticībā. Viņš to darīja, lai parādītu savu taisnību, jo pacietībā bija atstājis nesodītus iepriekš izdarītos grēkus — viņš to darīja, lai parādītu savu taisnību tagadnē, lai būtu taisnīgs un attaisnotu tos, kas tic Jēzum. Romiešiem 3:25–26; skat. arī 2. Laiku 12:6; Psalms 33:5; Jesaja 45:21.



Dievs arī ir taisnīgs; Viņš ir pilnīgi taisns un taisnīgs attiecībā uz savu radību. Tomēr Tas Kungs ilgojas būt jums žēlīgs; tāpēc viņš celsies, lai izrādītu jums līdzjūtību. Jo Tas Kungs ir taisnības Dievs. Svētīgi visi, kas viņu gaida! (Jesaja 30:18; sk. arī 5. Mozus 32:4; Cefanja 3:5; Apustuļu darbi 17:31; Atklāsmes 16:5–6).



Mīlestība, līdzjūtība, žēlsirdība, laipnība un žēlsirdība ir visi galvenie Dieva rakstura apraksti (Nehemija 9:31). Tas ir tik labsirdīgs un gādīgs, ka Raksti saka: Dievs ir mīlestība (1. Jāņa 4:8, 16). Psalmu sacerētājs apraksta Dievu kā līdzjūtīgu un žēlsirdīgu un pārpilnu mīlestības un uzticības (Psalms 86:15). Dieva mīlestība pret mums ir tik liela, ka Viņš atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību (Jāņa 3:16; skat. arī 1. Jāņa 4:9–10). Savas lielās mīlestības dēļ Kristus nomira par mums, pat tad, kad mēs vēl bijām grēcinieki (Romiešiem 5:8; sk. arī Titam 3:4–5). Dieva žēlastība un līdzjūtība nekad nebeidzas; tie tiek nepārtraukti atjaunoti pret mums dienu no dienas (Raudu dziesmas 3:22–23).

Daļa no Dieva rakstura ir uzticība: uzticams ir Dievs, kurš ir aicinājis jūs sadraudzībā ar savu Dēlu, mūsu Kungu Jēzu Kristu (1. Korintiešiem 1:9; sk. arī Jesajas 49:7 1. Tesaloniķiešiem 5:24). Mūsu cīņās un neveiksmēs Dievs mums piedod, kad atzīstamies savos grēkos un atgriežamies pie Viņa: Ja atzīstamies savos grēkos, Viņš ir uzticīgs un taisns, un piedos mums mūsu grēkus un šķīstīs mūs no visas netaisnības (1. Jāņa 1. 9). Laikā, kad mēs paklupam un krītam, ir ārkārtīgi iepriecinoši zināt, ka Dievs mūs nekad nepametīs. Pat tad, kad esam pilnīgi neuzticīgi, Dievs paliek uzticīgs un patiess, jo tāds Viņš ir; Dieva raksturs ir būt uzticīgam (2. Timotejam 2:13; sk. arī Atklāsmes 19:11).

Dievs ir patiess, un Viņa Vārds ir patiess: Mēs arī zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un devis mums izpratni, lai mēs atpazīstam Patieso. Un mēs esam tajā, kas ir patiess, jo esam viņa Dēlā Jēzū Kristū. Viņš ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība (1. Jāņa 5:20; sk. arī Jāņa 17:17). Dievs un Viņa Vārds veido uzticamu pamatu dzīvei (Psalms 12:6; 26:3; 33:4; 43:3; 86:11). Viņā nav melu, melu vai maldināšanas (4. Mozus 23:19; Jesaja 45:19; Romiešiem 1:25; Ebrejiem 6:18). Tas, ko Dievs saka, ir absolūti ticams (Jeremijas 10:10). Viņa Vārds atbilst Viņa raksturam un Viņa atklāsmei par sevi (Jāņa 7:28; 8:26). Dieva rakstura dēļ mēs varam paļauties uz to, ka Viņš izpildīs savus solījumus (Psalms 31:5).

Pacietība un pacietība ir Dieva rakstura īpašības. Viņš ir lēns dusmoties, pacietīgi izturoties pret dumpīgiem grēciniekiem (2. Mozus 34:6; 4. Mozus 14:18; Psalms 86:15;). Dievs bija pacietīgs, aizkavējot plūdus Noas laikā, kamēr tika celts šķirsts, dodot grēciniekiem pietiekami daudz laika grēku nožēlai (1. Pētera 3:20). Tāpat arī Kristus atgriešanās pagarināšanās liecina nevis par lēnību vai vilcināšanos no Dieva puses, bet gan par Viņa pacietību, jo Viņš nevēlas, lai kāds nomirst bez iespējas nožēlot grēkus, tikt izglābts un ienākt Viņa ģimenē (2. Pētera 3. :9–10). Dieva rakstura pamatā ir Viņa vēlme būt par Tēvu visiem, kas Viņam tuvojas (Psalms 68:5; 103:13; Jesaja 63:16; 64:8; Efeziešiem 4:6; 1. Jāņa 3:1). .

Jo dziļāk mēs iedziļināsimies Svētajos Rakstos, jo vairāk mēs atklāsim jaunas un skaistas Dieva rakstura šķautnes. Un jo ilgāk mēs pavadīsim laiku ar Viņu un Viņa Vārdā, jo labāk mēs iepazīsim un sapratīsim Viņa būtību. Mēs atklāsim, ka Dievs nekad nemainās (Maleahija 3:6; Jēkaba ​​1:17), ka Viņš ir visu zinošs, visvarens un vienmēr ir visur klātesošs (Psalms 139:7–10; Ebrejiem 4:13). Viņš ir pilnīgs (Mateja 5:48), un Viņš ir trīs vienā. Mēs varam pavadīt visu mūžu, meklējot Viņu, un tomēr tikai saskrāpēt virsmu, lai saprastu mūsu debesu Tēva rakstura dziļumu.



Top