Kas ir Bībeles vīrišķība?

Kas ir Bībeles vīrišķība? Atbilde



Postmodernajā pasaulē dažas tēmas izraisa tik daudz strīdu kā diskusijas par dzimumu. Reliģiskās dimensijas pievienošana padara jēdzienu vēl vairāk pakļauti kropļojumiem un emocionālām reakcijām. Daļa no Bībeles teiktā par vīriešiem un sievietēm, viņu savstarpējām attiecībām un Dieva sagaidāmajām lietām var būt pretrunā ar mūsu vēlmēm. Šīs idejas var būt pretrunā ar mūsu kultūru, audzināšanu vai mūsu vienaudžu uzskatiem. Un tomēr Bībeles vīrišķības (un sievišķības) definīcija ir tieši tāda: Bībeliska, nevis viedokļu vadīta.



Tomēr pat kristietībā notiek nopietnas diskusijas par to, kā vislabāk piemērot Bībeles vīrišķības un sievietes jēdzienus. Kā izdzīvot unikālās, Dieva dotās vīriešu un sieviešu lomas praksē nav tik vienkārši, kā teorētiski. Tāpēc tā vietā, lai mēģinātu detalizēti izskaidrot katru Bībeles vīrišķības aspektu, mūsu mērķis ir tikai izcelt šo tēmu lielos vilcienos.





Bībeles vīrišķību var novest pie pieciem pamatprincipiem, kuriem katram vīrietim ir jāatbilst. Tie ir 1) pazemība Dieva priekšā, 2) viņa apetītes kontrole, 3) ģimenes aizsardzība, 4) ģimenes nodrošināšana un 5) ģimenes vadīšana. Vīrieši, kas neattaisno šīs cerības, uzvedas nevis kā vīrieši, Bībelē runājot, bet gan kā kaut kas mazāk cēls (Psalms 49:20). Daži labi Bībeles vīrišķības piemēri Svētajos Rakstos ir Daniēls, Kālebs, Jozua, Pāvils un, protams, Jēzus.



Vīrieši un sievietes ir radīti pēc Dieva līdzības (1. Mozus 1:26–27), ko nevar apgalvot neviena cita radība. Tas padara katru cilvēku vērtīgu un cieņas vērtu. Un tomēr tēviņi un mātītes nav identiski. Mēs esam bioloģiski, psiholoģiski un emocionāli atšķirīgi. Tas nekādā ziņā nav nekas slikts; Dievs Savu sākotnējo radību, kurā bija dažādi dzimumi, sauca par ļoti labu (1. Mozus 1:31). Bībeles vīrišķībā jāiekļauj dievbijīgs skatījums uz sievietēm. Nepareiza izturēšanās pret sievietēm, piemēram, izglītības aizliegšana, seksuāla vardarbība vai pilsoņu tiesību liegšana, ir Dieva tēla principa pārkāpums. Tāpat ir arī attieksme, kas ignorē nozīmīgas atšķirības starp dzimumiem vai izdzēš dzimumu lomas.



Kritiski ņemiet vērā to, ko dara Svētie Raksti iekļaut kā daļu no Bībeles vīrišķības. Vīrieši nav aicināti būt tirāniem, kas pārvalda māju ar dzelzs dūri un diktatora attieksmi. Viņiem nav arī dots norādījums būt bailīgiem un vājiem pret savām ģimenēm. Vīrieši arī nekādā ziņā nav aicināti savās sievās īstenot Bībeles sievišķības ideālus. Pazemība, paškontrole, aizsardzība, nodrošinājums un vadība ir vīrieša pienākumi un viņa instrumenti. Vīrieši ir atbildīgi par garīgo vadību savās ģimenēs, taču galu galā katrs cilvēks ir atbildīgs Dieva priekšā par savu dzīvi.



Pareiza perspektīva šai vadībai nāk no Efeziešiem 5:25–32. Katra ticīgā dzīves mērķis ir kļūt arvien līdzīgākam Kristum (Romiešiem 8:29). Vīriešiem, pildot Dieva doto lomu, tas nozīmē vadīt un mīlēt savas sievas tā, kā Kristus mīlēja draudzi: upurējot (Efeziešiem 5:2), kalpojot (Jāņa 13:14–15) un nesavtīgā mīlestībā (Efeziešiem). 5:28). Tāpat kā Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir vienlīdzīgi, taču pilda dažādas lomas, tāpat arī vīrieši un sievietes var būt vienādi pēc vērtības un garīgās vērtības, tomēr tiem var būt dažādas lomas.

Bībeles vīrišķības pamatprasība ir pareizas attiecības ar Dievu (Mihas 6:8). Tas informē un pilnvaro visas citas vīrieša dzīves saistības. Pazemība nozīmē viņa nepilnības atzīšanu (Romiešiem 3:23), Kristus pieņemšanu pestīšanai (2. Pētera 3:9) un pastāvīgu atkarības sajūtu no Dieva (1. Pētera 5:7; Ebrejiem 13:15). Dievbijīgs cilvēks pētīs, mācīsies un sapratīs Dieva gribu (Mateja 6:33; Romiešiem 12:2) caur Dieva Vārdu (Ebrejiem 4:12). Tas viņam dod instrumentus visu pārējo saistību izpildei; tas automātiski nepadara viņa dzīvi Bībeliski pamatotu (1. Korintiešiem 3:2).

Zināt, ko Dievs vēlas, ir tikai pirmais solis, jo Bībeles vīrišķība arī prasa pakļauties šīm zināšanām. Cilvēki tiek aicināti kontrolēt savas tieksmes un apetīti (1. Tesaloniķiešiem 4:3–5), paļaujoties uz to, ka Dievs pārvarēs kārdinājumus (1. Korintiešiem 10:13). Saskaņā ar Bībeli cilvēkiem nav jāgroza Svētie Raksti, lai sasniegtu savu mērķi (Marka 7:8–9) vai atbilstu savām vēlmēm (Salamana Pamācības 14:12). Tā vietā viņiem ir jāseko Dieva pavēlēm (Salamana Pamācības 1:7), nevis saviem pamudinājumiem (Romiešiem 6:12; 1. Pētera 1:14). Tas ietver arī citas Bībeles vīrišķības prasības, kuras var būt grūti izpildīt pazemīgā, dievbijīgā veidā.

Bībeles vīrišķība ietver pienākumu aizsargāt savu ģimeni. Tas var nozīmēt fiziski, līdz pat dzīvības atdošanai (Efeziešiem 5:25). Bībelē vīrieši ir aicināti cīnīties, lai aizsargātu savas sievas un bērnus (Nehemijas 4:13–14); sievietes nekad nav aicinātas darīt to pašu savu vīru labā. Tas ietver arī garīgo aizsardzību — ņemiet vērā, ka Ieva grēkoja pirmā, bet Ādams tika vainots par nespēju viņu vadīt (1. Mozus 3:11, 17). Vīriešiem ir dots norādījums godāt savas sievas kā vājāku trauku (1. Pētera 3:7), šī frāze kontekstā piesauc kaut ko dārgu, dārgu un vērtīgu. Sava laulātā un ģimenes aizsardzībai no garīga un fiziska kaitējuma vajadzētu būt kristiešu vīriešu dabiskam instinktam.

Vīrieši ir arī aicināti būt primārie apgādnieki savām ģimenēm. Acīmredzot tas var izpausties dažādos veidos, un konkrēti apstākļi var mainīties, kurš veic ieguldījumu ģimenes finansēs. Bezdarbs, slimība, traumas un tā tālāk ir apstākļi, nevis apzināti pasākumi. Ādama sods grēkā krišanas laikā bija lielākas sāpes viņa galvenajā pienākumā ģimenē, kas bija apgādnieks (1. Mozus 3:17–19). Tādos fragmentos kā 1. Timotejam 5:9 ir aprakstīts atbalsts atraitnēm, bet ne atraitņiem. Drīzāk tie ir vīrieši, kuri ir izraudzīti, lai nodrošinātu savas ģimenes, visskaidrākajā nozīmē (1. Timotejam 5:8). Bībele vairākkārt aicina vīriešus apgādāt un sievietes rūpēties par mājām.

Arī līdera loma gan draudzē, gan laulībā ir daļa no Bībeles vīrišķības. Šī prasība radās pat pirms grēkā krišanas, kad Ādams un Ieva dalījās vienlīdzīgi dažādos pienākumos (Romiešiem 12:4–5). Tas ir redzams arī Ādama nosaukumā Ievai (1. Mozus 2:23), kas simbolizē autoritāti. Kā jau minēts, Kristum ir jābūt šāda veida vadības paraugam. Cilvēks ir aicināts vadīt caur mīlestību, caur kalpošanu un caur upuri. Tā nav valdonīga vadība vai represīva augstprātība. Vīriešu vadība mājās un draudzē ir paredzēta, lai atspoguļotu attiecības starp Kristu un draudzi.

Protams, šos Bībeles vīrišķības principus ir vieglāk saprast nekā piemērot. Mūsu kritusī daba liek mums pretoties Dieva gribai (Ebrejiem 3:15), pat ja mēs to tieši nenoraidām (Romiešiem 7:23–25). Tomēr Bībeles vīrišķība ir īpaši svarīga, jo tā ir būtiska Dieva pavēles īstenošanas sastāvdaļa. Vīrietī, kurš izvairās no šiem pienākumiem, nav nekā vīrišķīga, vērtīga vai slavējama (Salamana Pamācības 19:1; 29:1). Tāpat nav nekā apbrīnas vērta sabiedrībā, kas nicina dievbijīga cilvēka īpašības (Jūdas 1:10).



Top