Kas ir ateisms?

Atbilde



Ateisms ir uzskats, ka Dieva nav. Ateisms nav jaunums. Psalmā 14:1, ko Dāvids rakstīja ap 1000. gadu p.m.ē., ir pieminēts ateisms: muļķis savā sirdī saka: 'Dieva nav.' Jaunākie statistikas dati liecina, ka arvien vairāk cilvēku apgalvo, ka ir ateisti, līdz pat 10 procentiem cilvēku visā pasaulē. Tātad, kāpēc arvien vairāk cilvēku kļūst par ateistiem? Vai ateisms patiešām ir tā loģiskā pozīcija, par kuru ateisti to apgalvo?



Kāpēc ateisms vispār pastāv? Kāpēc Dievs vienkārši neatklāj sevi cilvēkiem, pierādot, ka Viņš eksistē? Protams, ja Dievs tikai parādītos, domājot, visi Viņam ticētu! Problēma šeit ir tā, ka Dievs nevēlas vienkārši pārliecināt cilvēkus, ka Viņš pastāv. Tā ir Dieva vēlme, lai cilvēki Viņam tic ticībā (2. Pētera 3:9) un ticībā pieņemtu Viņa pestīšanas dāvanu (Jāņa 3:16). Dievs daudzkārt skaidri pierādīja savu esamību Vecajā Derībā (1. Mozus 6-9; 2. Mozus 14:21-22; 1. Ķēniņu 18:19-31). Vai cilvēki ticēja, ka Dievs pastāv? Jā. Vai viņi novērsās no saviem ļaunajiem ceļiem un paklausīja Dievam? Nē. Ja cilvēks ticībā nevēlas pieņemt Dieva esamību, tad viņš noteikti nav gatavs ticībā pieņemt Jēzu Kristu kā Glābēju (Efeziešiem 2:8-9). Dievs vēlas, lai cilvēki kļūtu par kristiešiem, nevis tikai teistiem (tiem, kas tic, ka Dievs pastāv).





Bībele mums saka, ka Dieva esamība ir jāpieņem ticībā. Vēstulē Ebrejiem 11:6 teikts: Un bez ticības nav iespējams izpatikt Dievam, jo ​​ikvienam, kas nāk pie Viņa, jātic, ka Viņš eksistē un ka Viņš atalgo tos, kas Viņu meklē. Bībele mums atgādina, ka mēs esam svētīti, ja ticam un ticībā paļaujamies uz Dievu: Tad Jēzus viņam sacīja: 'Tāpēc, ka tu mani redzēji, tu ticēji; Svētīgi tie, kas nav redzējuši un tomēr tic” (Jāņa 20:29).



Dieva esamība ir jāpieņem ar ticību, bet tas nenozīmē, ka ticība Dievam ir neloģiska. Ir daudz labu argumentu Dieva esamībai. Bībele māca, ka Dieva esamība ir skaidri redzama Visumā (Psalms 19:1-4), dabā (Romiešiem 1:18-22) un mūsu pašu sirdīs (Salamans Mācītājs 3:11). Ar visu to teikto, Dieva esamību nevar pierādīt; tas ir jāpieņem ticībā.



Tajā pašā laikā ir vajadzīga tikpat liela ticība, lai ticētu ateismam. Sniegt absolūtu apgalvojumu, ka Dievs neeksistē, nozīmē apgalvot, ka zina pilnīgi visu, kas par visu ir jāzina, un ka ir bijis visur Visumā un ir bijis liecinieks visam, kas tur ir redzams. Protams, neviens ateists šādus apgalvojumus neizvirzīs. Tomēr būtībā tas ir tas, ko viņi apgalvo, apgalvojot, ka Dieva absolūti nav. Ateisti nevar pierādīt, ka Dievs nedzīvo, piemēram, saules centrā vai zem Jupitera mākoņiem vai kādā tālā miglājā. Tā kā šīs vietas ir ārpus mūsu spēju novērot, nevar pierādīt, ka Dieva nav. Lai būtu ateists, ir vajadzīga tikpat liela ticība, cik tas ir, lai būtu teists.



Ateismu nevar pierādīt, un Dieva esamība ir jāpieņem ar ticību. Acīmredzot kristieši stingri tic, ka Dievs pastāv, un atzīst, ka Dieva esamība ir ticības jautājums. Tajā pašā laikā mēs noraidām domu, ka ticība Dievam ir neloģiska. Mēs ticam, ka Dieva esamību var skaidri saskatīt, sajust un pierādīt, ka tā ir filozofiski un zinātniski nepieciešama. Debesis sludina Dieva godību; debesis sludina viņa roku darbu. Dienu no dienas viņi izlej runu; nakti pēc nakts viņi demonstrē zināšanas. Nav runas vai valodas, kur viņu balss nebūtu dzirdama. Viņu balss izplatās pār visu zemi, viņu vārdi līdz pasaules galam (Psalms 19:1-4).