Kas ir liecības šķirsts?

Atbilde



Pirmā pieminēšana par liecības šķirstu ir 2. Mozus grāmatā 25:10. Dievs deva Mozum īpašus norādījumus par telts celtniecību, kad viņi ceļoja tuksnesī. Telts būtu vieta, kur starp viņiem mājotu Dieva godība (2. Mozus 25:8–9). Starp simtiem citu aprakstošu norādījumu par šo mājokli Dievs lika Mozum uzbūvēt liecības šķirstu, ko sauc arī par derības šķirstu (2. Mozus 25:21–22). Vārdi liecību un derība abi attiecas uz nosacītu vienošanos starp Dievu un Izraēla bērniem Sinaja kalnā. Šķirsts burtiski ir kaste vai lāde. Tātad liecību šķirsts ir līguma kaste.

Liecības šķirsts bija koka kaste, no iekšpuses un ārpuses pārklāta ar zeltu. Tam bija četri ārējie gredzeni, caur kuriem varēja piestiprināt stabus pārnēsāšanai. Neviens, izņemot augsto priesteri, nevarēja pieskarties šķirstam (4.Mozus 4:15). Ja to izdarītu, nekavējoties iestāsies nāve, kā tas notika ar vīrieti, vārdā Uza (2. Samuēla 6:1–7). Dievs sāka mācīt Saviem ļaudīm par Savu svētumu un viņu necienīgumu. Viņš tiem parādīja, ka Viņa pavēles nav ieteikumi, par kuriem būtu jāapspriežas. Viņš gribēja iemācīt viņiem paklausīt Viņam visās lietās, neatkarīgi no tā, vai viņi saprata noteikumu iemeslu.



Arī šķirsta vāks bija izgatavots no zelta un veidoja sēdekli starp diviem ķerubiem, ko sauca par žēlastības sēdekli. Tieši tur Dievs satikās ar saviem ļaudīm (2. Mozus 25:22). Liecības šķirstā Mozus kalnā ievietoja bauslības plāksnes, ko Dievs viņam deva. Šķirsts tika novietots teltī pašā vissvētākajā vietā, kur vienreiz gadā varēja doties tikai augstais priesteris (2. Mozus 26:34). Caur to visu Dievs gleznoja attēlu, lai palīdzētu mums saprast, kas ir nepieciešams, lai grēcīgs cilvēks nonāktu svētā Dieva klātbūtnē.



Liecības šķirsts savu nosaukumu ieguvis tāpēc, ka tas būs mājoklis Dieva liecībai Saviem ļaudīm. Viņa Likums bija ne tikai verbāls, bet arī rakstīts, iegravēts akmenī (2. Mozus 34:28; 5. Mozus 5:22), tāpēc nepaklausībai nevarēja būt nekāda attaisnojuma. Vēstulē Ebrejiem 9:4 ir teikts, ka vēlāk izraēlieši akmens plāksnēm liecības šķirstā pievienoja mannas krūzi (2. Mozus 16:32–33) un Ārona zizli, kas izauga (4.Mozus 17:8–10).

Liecības šķirsts attēloja Dieva klātbūtni ar Viņa ļaudīm, un Viņa spēks gāja viņiem līdzi visur, kur viņi paņēma šķirstu (Jozuas 3:6; 4. Mozus 10:33–35). Izraēla ienaidnieki filistieši vienreiz nozaga šķirstu (1. Samuēla 5:1), cerot, ka tā spēks viņiem palīdzēs. Viņi to ievietoja sava elka templī un gaidīja, kad tas nesīs veiksmi. Taču filistiešu vidū izcēlās nelaime, līdz viņi lūdza savus vadoņus sūtīt šķirstu atpakaļ uz Izraēlu (1. Samuēla 5:4, 6, 9, 11–12). Dievs parādīja, ka Viņš nav veiksmes šarms, kura spēku var iegūt ikviens, kurš sagūstīja Viņa šķirstu. Spēks nebija pašā liecības šķirstā; šķirsts tikai attēloja Dieva klātbūtni ar Viņa ļaudīm.



Kopš Jēzus nāves un augšāmcelšanās (Romiešiem 14:9) Dievs vairs neizmanto liecības šķirstu, lai dzīvotu kopā ar saviem ļaudīm. Mēs esam saskaņā ar jauno derību vai derību. Vasarsvētkos Viņš sūtīja Svēto Garu, lai tas mājotu katrā ticīgajā (Ap. d. 2:1–4, 38–39). Mēs kļūstam par Viņa templi (1. Korintiešiem 6:19). Kad esam no jauna piedzimuši ticībā Jēzum Kristum (Jāņa 3:3, 16), mēs ņemam Dievu sev līdzi visur, kur ejam. Šķirsta glabāšana filistiešiem nederēja, jo šķirstam pašam par sevi nebija spēka, ja Dievs nebija viņu pusē. Tāpat mums nav vajadzīgi fiziski priekšmeti — krusti, tēli, svētās relikvijas —, lai nestu sev līdzi Dieva spēku, jo Viņš jau mīt mūsos. Šī Viņa klātbūtnes apziņa, ko sauc par Tā Kunga bijību (Psalms 19:19; Salamana Pamācības 15:33), palīdz mums pieņemt lēmumus, kas Viņu godina.

Top