Kāds ir zemes vecums?

Kāds ir zemes vecums? Cik veca ir zeme? Atbilde



Dažās tēmās Bībele ir ļoti skaidra. Piemēram, mūsu morālie pienākumi pret Dievu un pestīšanas metode ir detalizēti apspriesti. Taču par citām tēmām Bībele nesniedz gandrīz tik daudz informācijas. Uzmanīgi lasot Svētos Rakstus, atklājas, ka jo kritiskāka ir kāda tēma, jo tiešāk Bībele tai pievēršas. Citiem vārdiem sakot, galvenās lietas ir vienkāršas lietas. Viena no tēmām, kas Svētajos Rakstos nav tieši aplūkota, ir zemes vecums.



Ir vairāki veidi, kā mēģināt noteikt Zemes vecumu. Katra metode balstās uz noteiktiem pieņēmumiem, kas var būt vai nebūt precīzi. Visi atrodas spektrā starp Bībeles literālismu un zinātnisko literālismu.





Viena no metodēm Zemes vecuma noteikšanai paredz, ka 1. Mozus grāmatā aprakstītās sešas radīšanas dienas bija burtiski 24 stundu periodi un ka 1. Mozus grāmatas hronoloģijā vai ģenealoģijā nav nekādu nepilnību. Pēc tam tiek pievienoti 1. Mozus grāmatas ģenealoģijās uzskaitītie gadi, lai iegūtu aptuvenu laiku no radīšanas līdz noteiktām Vecās Derības figūrām. Izmantojot šo metodi, mēs nonākam pie Zemes vecuma, kas ir aptuveni 6000 gadu. Ir svarīgi saprast, ka Bībelē nekur nav skaidri norādīts zemes vecums — tas ir aprēķināts skaitlis.



Vēl viena zemes vecuma noteikšanas metode ir izmantot tādus resursus kā radiometriskā (oglekļa) datēšana, ģeoloģiskie cikli un tā tālāk. Salīdzinot dažādas metodes un pārbaudot, vai tās sakrīt, zinātnieki mēģina noteikt, cik veca ir planēta. Šī ir metode, ko izmanto, lai sasniegtu Zemes vecumu, kas ir aptuveni 4 līdz 5 miljardi gadu. Ir svarīgi saprast, ka nav līdzekļu, lai tieši izmērītu zemes vecumu — tas ir aprēķināts skaitlis.



Abām šīm zemes vecuma noteikšanas metodēm ir iespējami trūkumi. Ir teologi, kuri neuzskata, ka Bībeles teksts pieprasa, lai radīšanas dienām būtu burtiski 24 stundu periodi. Tāpat ir pamats uzskatīt, ka 1. Mozus grāmatas ģenealoģijās ir tīši nepilnības, pieminot tikai dažus vīriešus. Šķiet, ka daži Zemes vecuma rādītāji neatbalsta to, ka tā ir tik jauna kā 6000 gadu, un, lai noliegtu šādus pierādījumus, ir nepieciešams pieņēmums, ka Dievs kaut kādu iemeslu dēļ lika izskatīties gandrīz visiem Visuma aspektiem. Neraugoties uz apgalvojumiem par pretējo, daudzi kristieši, kas pieturas pie vecās zemes uzskatiem, uzskata, ka Bībele ir nekļūdīga un iedvesmota, taču viņi atšķiras par dažu atsevišķu pantu pareizu interpretāciju.



No otras puses, radiometriskā datēšana ir noderīga vai precīza tikai līdz noteiktam punktam, kas ir daudz mazāka nekā mērogs, kas saistīts ar zemes datēšanu. Ģeoloģiskā laika skala, fosilie ieraksti un tā tālāk ir ļoti atkarīgi no pieņēmumiem un ir pakļauti modelēšanas kļūdām. Tas pats attiecas uz lielākā Visuma novērojumiem; mēs varam redzēt tikai nelielu daļu no visa esošā, un liela daļa no tā, ko mēs zinām, ir teorētiska. Īsāk sakot, ir pietiekami daudz iemeslu uzskatīt, ka arī laicīgie aprēķini par zemes vecumu ir neprecīzi. Paļauties uz zinātni, lai atbildētu uz zinātniskiem jautājumiem, ir labi, taču zinātni nevar uzskatīt par nekļūdīgu.

Galu galā zemes hronoloģisko vecumu nevar pierādīt. Diemžēl abās šī jautājuma pusēs ir balsis, kas apgalvo, ka viņu interpretācija ir vienīgā iespējamā — gan teoloģiski, gan zinātniski. Patiesībā starp kristietību un veco zemi nav nesamierināmas teoloģiskas pretrunas. Jaunā zemē nav arī patiesas zinātniskas pretrunas. Tie, kas apgalvo pretējo, rada šķelšanos tur, kur nav vajadzības. Neatkarīgi no cilvēka uzskatiem ir svarīgi, vai viņš paļaujas uz Dieva Vārdu, kas ir patiess un autoritatīvs.

Got Questions Ministries atbalsta jauno Zemes perspektīvu. Mēs uzskatām, ka 1. Mozus grāmatas 1.–2. nodaļa ir burtiska, un jaunās zemes kreacionisms ir tas, ko sniedz burtisks šo nodaļu lasījums. Tajā pašā laikā mēs neuzskatām, ka vecā zemes kreacionisms ir ķecerīgs. Mums nav jāapšauba mūsu brāļu un māsu ticība Kristum, kuri nepiekrīt mums par zemes vecumu. Mēs uzskatām, ka var pieturēties pie vecās zemes kreacionisma un joprojām pieturēties pie kristīgās ticības pamatdoktrīnām.

Tādas tēmas kā zemes vecums ir iemesls, kāpēc Pāvils mudināja ticīgos necelt strīdus par lietām, kas nav aprakstītas Bībelē (Romiešiem 14:1–10; Titam 3:9). Zemes vecums Svētajos Rakstos nav skaidrs. Tas arī nav galvenais, jo cilvēka skatījumam uz Zemes vecumu nav vajadzīgās ietekmes uz viņa uzskatu par grēku, pestīšanu, morāli, debesīm vai elli. Mēs varam daudz zināt par to, kas radīja, kāpēc Viņš radīja un kā mums ir jāsadarbojas ar Viņu, taču Bībele mums nepārprotami nepasaka. kad Viņš radīja.



Top