Ko tas nozīmē, ka Dievs nav neskaidrību radītājs?

Atbilde



Jo Dievs nav apjukuma, bet miera radītājs (1. Korintiešiem 14:33, NKJV). 1. nodaļas korintiešiem 14. nodaļas konteksts attiecas uz dažām problēmām, kas korintiešiem bija saistībā ar runāšanu mēlēs un pravietošanu ticīgo pulcēšanās laikā uz pielūgsmi, lūgšanām un mācībām — ko mēs šodien sauktu par dievkalpojumu. Korintā lietas bija izgājušas no rokām. Kad draudze sapulcējās, cilvēki runāja mēlēs, neviens netulkoja, un vienlaikus pravietoja vairāk nekā viens cilvēks. Rezultāts bija juceklis un haoss.

Pāvils saka, ka šī pļāpāšana — šī apjukums — nav nedz pareiza, nedz labvēlīga draudzē, un viņš sniedz dažus praktiskus dzīves piemērus: kā gan kāds zinās, kāda melodija ir nedzīvas lietas, kas rada skaņas, piemēram, pīpe vai arfa. tiek atskaņots, ja vien notīs nav atšķirības? Atkal, ja trompete neskan skaidri saucam, kurš tad gatavojas kaujai? Ja vien jūs ar mēli nerunājat saprotamus vārdus, kā kāds zinās, ko jūs sakāt? (1. Korintiešiem 14:7–9).



Tad Pāvils iesniedz pieteikumu: Tātad, ja visa draudze sanāk kopā un visi runās mēlēs, un ienāks jautātāji vai neticīgie, vai viņi neteiks, ka tu esi no prāta? (23. pants). Vai, kā to norāda NLT, Ja neticīgie . . . dzirdēt visus runājam nezināmā valodā, viņi domās, ka esat traks. Dievs nav šādas neskaidrības radītājs.



Lai uzturētu kārtību, ja kāds dievkalpojuma ietvaros runā mēlēs, klāt ir jābūt tulkam, kas tulko visiem pārējiem. Ja nav neviena, kas tulkotu, tad tam, kas runā mēlēs, vajadzētu atturēties no runāšanas. Pat ja ir tulks, dievkalpojuma laikā ne vairāk kā diviem vai trim vajadzētu runāt mēlēs (27.–28. pants). Ja kādam ir kāds pareģojums, ar ko pastāstīt, vienlaikus var runāt tikai viens un, atkal, divi vai ne vairāk kā trīs dievkalpojuma laikā, citiem (varbūt vadītājiem) izvērtējot teikto (29.–32. pants). Ir jādara viss, lai baznīca tiktu uzcelta (26. pants).

Pāvils rezumē savus iebildumus pret korintiešu haotiskajiem dievkalpojumiem, sakot: Dievs nav apjukuma, bet miera radītājs (KJV). Tas ir arī tulkots Dievs nav nekārtību, bet miera Dievs (NIV), un Dievs nav apjukuma, bet miera Dievs (NASB, ESV). Baznīcas dievkalpojumi Korintā bija apmulsuši, haotiski un nesaprotami, un viņi tajā vainoja Svēto Garu! Viņuprāt, Gars kustējās tādā veidā, ka viņiem bija jāizpaužas mēlēs un pravietojumos, un nebija nekādu ierobežojumu tam, kurš ko un kad teica. Pāvils saka, ka šī neskaidrība ir pretrunā Dieva raksturam. Dieva raksturs nav apmulsis, haotisks vai nesakārtots. Apjukums un haoss neizsaka, kas Viņš ir, un nav raksturīgs Svētā Gara darbam draudzē.



Pāvila pēdējā ieteikumā nodaļā ir lūgums pēc līdzsvara: Tātad, mani brāļi, patiesi vēlieties pravietot un neaizliedziet runāt mēlēs. Bet viss ir jādara pieklājīgi un kārtībā (1. Korintiešiem 14:39–40).

Daudzas vasarsvētku un harizmātiskas draudzes mūsdienās savā dievkalpojumā ļoti tolerē pret haosu un apjukumu, un tās pat var uzskatīt, ka bedlam ir pierādījums Svētā Gara darbam savā starpā. Taču Dieva Vārds ir skaidrs: Dievs nav neskaidrību radītājs.

Top