Ko nozīmē, ka Dievs ir rijoša uguns?

Ko nozīmē, ka Dievs ir rijoša uguns? Atbilde



Dievs pirmo reizi tiek identificēts kā iznīcinoša uguns 5. Mozus 4:24 un 9:3. Vēstules Ebrejiem rakstnieks atkārto, brīdinot ebrejus, lai viņi pielūgtu Dievu ar cieņu un bijību pret mūsu Dievu, tā ir iznīcinoša uguns. Ebreju un grieķu vārdos, kas tulkoti patērē uguni, nav nekā noslēpumaina. Viņi domā tieši to — uguni, kas pilnībā sagrauj vai iznīcina. Kā tad mīlošs un žēlsirdīgs Dievs var būt arī iznīcinoša uguns, kas pilnībā iznīcina?



Abās 5. Mozus grāmatas rakstvietās, kurās Dievs tiek saukts par patērējošu uguni, Mozus runā pirmais, lai brīdinātu izraēliešus no elkdievības (5. Mozus 4:23-25), jo Dievs ir greizsirdīgs Dievs un nedalīsies savā godībā ar nevērtīgiem elkiem. Elku pielūgšana izraisa Viņu uz taisnīgām dusmām, kas ir attaisnojamas, ja netiek ievērota Viņa svētums. 5. Mozus grāmatā 9:3 Mozus atkal atsaucas uz Dievu kā apēdošu (vai aprijošu) uguni, kas dotos pa priekšu izraēliešiem uz Apsolīto zemi, iznīcinot un pakļaujot viņu ienaidniekus viņu priekšā. Šeit mēs atkal redzam Dieva dusmas pret tiem, kas Viņam pretojas, attēlotu kā uguni, kas pilnībā sagrauj un iznīcina jebko, kas atrodas Viņa ceļā.





Ir vairāki gadījumi, kad Dieva dusmas, spriedums, svētums vai spēks tiek parādīts ar uguni no debesīm. Ārona dēlus Abihu un Nadabu iznīcināja uguns, kad viņi teltī nesa neķītru upuri, dīvainu uguni, kas liecina par viņu nevērību pret Dieva absolūto svētumu un nepieciešamību godināt Viņu svinīgās un svētās bailēs. Konfrontācija starp Eliju un Baala praviešiem Karmela kalnā ir vēl viens piemērs Dieva uguns patērēšanai. Baala pravieši visu dienu sauca savu dievu, lai bez rezultātiem lītu uguni no debesīm. Tad Elija uzcēla no akmeņiem altāri, izraka tam apkārt grāvi, uzlika upuri koka virsotnē un aicināja trīs reizes pārliet viņa upuri ar ūdeni. Elija sauca Dievu, un Dievs sūtīja uguni no debesīm, pilnībā aprijot upuri, malku un akmeņus un laizīja ūdeni grāvī. Tad Viņa dusmas vērsās pret viltus praviešiem, un viņi visi tika nogalināti. Pravietojot par asīriešu iznīcināšanu, kuri pretojās patiesajam un dzīvajam Dievam un karoja pret Viņa tautu, Jesaja atsaucas uz Tā Kunga mēli kā uz iznīcinošu uguni un uz Viņa roku, kas nolaižas ar niknām dusmām un iznīcinošu uguni (Jesaja 30:27- 30).



Dieva svētums ir iemesls tam, ka Viņš ir iznīcinošs uguns, un tas sadedzina visu, kas ir nesvēts. Dieva svētums ir tā Viņa dabas daļa, kas Viņu visvairāk atdala no grēcīgā cilvēka. Jesaja raksta, ka bezdievīgie trīc Viņa priekšā: Kurš no mums var dzīvot ar iznīcinošo uguni? Kurš no mums var dzīvot ar mūžīgu degšanu? Jesaja uz to atbild, sakot, ka tikai taisnie var izturēt iznīcinošo Dieva dusmu uguni pret grēku, jo grēks ir Dieva svētuma aizvainojums. Bet Jesaja mums arī apliecina, ka mūsu pašu taisnība nav pietiekama (Jesajas 64:6).



Par laimi, Dievs ir nodrošinājis mums nepieciešamo taisnību, sūtot Jēzu Kristu mirt pie krusta par visu to grēkiem, kuri jebkad Viņam ticēs. Ar šo vienu darbību Kristus mazina Dieva dusmas, apmainot savu pilnīgo taisnību pret mūsu grēku. To, kam nebija grēka, Dievs padarīja par grēku mūsu dēļ, lai mēs Viņā kļūtu par Dieva taisnību (2. Korintiešiem 5:21). Visas Dieva dusmas tika izlietas uz Jēzu, lai tiem, kas pieder Viņam, nebūtu jācieš tāds pats liktenis kā asīriešiem. Ir šausmīgi krist dzīvā Dieva rokās (Ebrejiem 10:31), taču mums nav jābaidās no Dieva dusmu aprijošās uguns, ja mūs klāj Kristus šķīstošās asinis.





Top