Ko tas nozīmē, ka asinis ir dzīvība (5. Mozus 12:23)?

Ko tas nozīmē, ka asinis ir dzīvība (5. Mozus 12:23)? Atbilde



Ilgi pirms mūsdienu zinātne pierādīja, ka asinis nes dzīvības būtiskos elementus visā ķermenī, Dievs izraēliešiem pamācīja: Pārliecinieties, ka neēdat asinis, jo asinis ir dzīvība, un jūs nedrīkstat ēst dzīvību kopā ar gaļu. Jūs nedrīkstat ēst asinis; izlejiet to zemē kā ūdeni (5. Mozus 12:23–24). Kāpēc Dievs pavēlēja izraēliešiem neēst gaļu, kurā vēl ir asinis? Pastāv vairāki iemesli, un to kombinācija, visticamāk, izskaidro aizliegumu.



Šodien mēs zinām, ka asinis ir dzīvība. Neviena cita dabiska sastāvdaļa vai mākslīgi radīts materiāls nevar aizstāt asinis kā dzīvības uzturēšanas līdzekli. Senajiem izraēliešiem asinis bija dzīvības emblēma un līdzvērtīga pašai dzīvībai. Dzīvnieku asinis kā dzīvības šķidrums piederēja Dievam, dzīvības devējam. Bet jūs nedrīkstat ēst gaļu, kurā vēl ir dzīvības asinis (1. Mozus 9:4; sk. arī 1. Mozus 2:7; Ījaba 33:4; Psalms 139:13). Asinis nekad nedrīkstēja lietot kā parastu pārtiku; kad upuris tika upurēts, asinis tika notecinātas un upurētas Dievam uz altāra (3. Mozus 17:14).





Raugoties uz jautājumu no tīri praktiskā viedokļa, Dievs, iespējams, rūpējās par izraēliešu fizisko labklājību, kad Viņš teica: Neēdiet asinis, jo asinis ir dzīvība. Tagad mēs zinām, ka daudzas slimības ir potenciāli ietvertas asinīs un var tikt pārnestas visā ķermenī un citiem cilvēkiem. Atsevišķa gaļa, ja tā nav rūpīgi termiski apstrādāta, var izraisīt slimības. Tātad sekundārs iemesls, kāpēc Dievs, iespējams, ir aizliedzis ēst gaļu, kurā vēl ir asinis, varēja būt labas veselības veicināšana.



5. Mozus 12. nodaļā Dievs sāka mācīt izraēliešiem par derību, kas nosaka Viņa attiecības ar viņiem. Viņš pievērsās pielūgsmei ar detalizētiem noteikumiem par to, kā Viņa ļaudīm ir jāmīl, jāgodā un jāpagodina Kungs, savs Dievs. Jahves, vienīgā patiesā Dieva, pielūgsmei bija jābūt atšķirīgai un nošķirtai no pagānu dievību un elku pielūgsmes.



Seno pagānu kultu rituālu vidū bija upurēto dzīvnieku asiņu un pat cilvēku upuru asiņu dzeršana. Dažas pagānu ciltis patērēja savu upuru asinis, jo uzskatīja, ka tām ir viņu ienaidnieku spēks un spēks. Tātad Tā Kunga pavēle ​​neēst gaļu, kurā ir asinis, būtu bijusi Dieva ļaužu pilnīga atdalīšana no šīm bezdievīgajām, elku pielūgtajām un zvērīgajām paražām. Arī agrīnajā baznīcā ticīgie tika mudināti izvairīties no šādām pagāniskām asociācijām: rakstiet un sakiet viņiem atturēties no elkiem piedāvātā ēdiena ēšanas, no seksuālās netiklības, no nožņaugtu dzīvnieku gaļas ēšanas un no asiņu lietošanas. Jo šie Mozus likumi ir sludināti ebreju sinagogās katrā pilsētā katrā sabatā daudzu paaudžu garumā (Apustuļu darbi 15:20–21, NLT)



No 3. Mozus 17:10–12 mēs uzzinām, ka asinis bija Dieva noteiktais grēku izpirkšanas līdzeklis: Es pavērsīšu savu vaigu pret ikvienu izraēliešu vai ārzemnieku, kas dzīvo starp tiem, kas ēd asinis, un Es viņus izslēgšu no tautas. Jo radījuma dzīvība ir asinīs, un Es jums to esmu devis, lai jūs uz altāra izpirktu sevi. tās ir asinis, kas veic izpirkšanu par cilvēka dzīvību. Tāpēc es saku izraēliešiem: neviens no jums nedrīkst ēst asinis, un neviens svešinieks, kas dzīvo jūsu vidū, lai neēd asinis.

Asinis attēloja dzīvnieka dzīvi. Kad asinis tika izlietas, dzīvnieka dzīvība tika pārtraukta. Dzīvnieka dzīvības upurēšana savas dzīvības vietā apmierināja Dieva cenu jeb samaksu par grēku. Uz altāra upurētā bezvainīgā dzīvnieka aizvietotāja asinis kalpoja kā samaksa par cilvēku grēkiem (3. Mozus 16:15). Tādējādi asins izliešana bija izpirkšanas akts.

Ar asinīm kā dzīvības simbolu bija jāizturas godam. Izraēliešiem bija aizliegts ēst gaļu, kurā vēl bija asinis, jo asiņu patērēšana būtu pārkāpusi vai nomelnojusi svēto izpirkšanas aktu, ar kuru cilvēki tiek attaisnoti Dieva priekšā. Asins patērēšana būtu neievērojusi tās dievišķo mērķi. Tā vietā cilvēkiem bija jānes katrs dzīvnieks pie telts ieejas, lai priesteris upurētu to Dievam uz altāra.

Šis Vecās Derības izpirkšanas akts norādīja uz Jēzus Kristus asiņu izliešanu pie krusta grēku piedošanai: Padomājiet, cik daudz vairāk Kristus asinis attīrīs mūsu sirdsapziņu no grēcīgiem darbiem, lai mēs varētu pielūgt dzīvo Dievu. Jo ar mūžīgā Gara spēku Kristus piedāvāja sevi Dievam kā pilnīgu upuri par mūsu grēkiem (Ebrejiem 9:14, NLT; skatīt arī Ebrejiem 10:1–18). Katru reizi, kad uz altāra tika upurēts dzīvnieks un izlēja tā asinis, tas atklāja Glābēja attēlu. Jēzus Kristus cieta mūsu vietā. Viņa asinis ir dzīvība, kas dota, lai mēs iegūtu mūžīgo dzīvību.

Jēzus sacīja saviem mācekļiem: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat viņa asinis, jūs nevarat iegūt mūžīgo dzīvību. Bet ikvienam, kas ēd manu miesu un dzer manas asinis, ir mūžīgā dzīvība, un es to uzmodināšu pēdējā dienā (Jāņa 6:53–54, NLT). Ņemot vērā likumu, kas ir aizliegts ēst asinis, doma par Kristus miesas un Viņa asiņu dzeršanu Viņa sekotājus būtu šokējusi. Jēzus paziņojums noteikti piesaistīja viņu uzmanību. Bet Jēzus nerunāja burtiski; Viņš runāja par Savu pestīšanas darbu (skat. Jāņa 6:32–35, 41, 47–58).

Jēzum Kristum ticīgie tiek šķīstīti, piedots, attaisnoti ar Dievu un atbrīvoti no grēka varas caur nevainojamā Dieva Jēra izlietajām asinīm: jo Dievs uzdāvināja Jēzu kā upuri par grēku. Cilvēki tiek taisnoti ar Dievu, ja viņi tic, ka Jēzus upurēja savu dzīvību, izlejot savas asinis (Romiešiem 3:25, NLT; sk. arī 1. Jāņa 1:7; 5:11; Efeziešiem 1:7). Kristus asinis patiesi ir dzīvība tiem, kas Viņam tic un saņem Viņa dzīvību.



Top