Ko nozīmē piesaukt Kungu?

Ko nozīmē piesaukt Kungu? Atbilde



Mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs nav nedz bezjūtīgs, nedz vienaldzīgs pret saviem ļaudīm grūtību laikā. Viņš redz mūsu asaras, dalās mūsu bēdās, saprot mūsu bēdas un dzird mūsu moku un ciešanu saucienus. Mūsu Dievs nav kurls. Viņš nenovēršas no tiem, kas piesauc Viņu, meklējot mierinājumu un atvieglojumu.



Kliegt nozīmē runāt skaļi, bieži satrauktā vai satrauktā balsī. Svētie Raksti runā par mūsu saucienu mērķi: mēs saucam pēc Kunga. Tas ir, mēs paceļam savas balsis uz Viņu, lūdzot palīdzību (skat. 1. Samuēla 7:8; Psalms 38:8; 107:13, 19). Kad Pēteris grima viļņos, viņš kliedza, lai Jēzus viņu glābj, un Jēzus to arī izdarīja (Mateja 14:30–31). Mūsu saucieniem uz To Kungu ne vienmēr ir jābūt verbāliem. Hanna lūdzās dziļās mokās. . . bet viņas balss netika uzklausīta, jo viņa lūdza savā sirdī (1. Samuēla 1:10, 13). Dievs dzird arī mūsu klusos saucienus.





Kliegt uz Kungu nozīmē atklāt mūsu absolūto atkarību no Viņa. Savos asaru pilnos lūgumos mēs atzīstam savas cilvēciskās vājības, vājās vietas un nepilnības — mūsu nespēju pārvarēt pieaugošās problēmas, kas mūs gaida. Mūsu saucieni liecina, ka mēs paļaujamies uz to, ka Viņš rīkosies mūsu labā. Mēs brīvi nododam savu gribu Viņa pilnīgajai, suverēnajai gribai.



Piesauc mani bēdu dienā;


Es tevi izglābšu, un tu mani pagodināsi (Psalms 50:15, ESV).



Tā Kunga acis ir vērstas uz taisnajiem
un viņa ausis pret viņu saucienu.
Tā Kunga vaigs ir pret tiem, kas dara ļaunu,
lai nogrieztu piemiņu par viņiem no zemes.
Kad taisnie sauc pēc palīdzības, Kungs dzird
un izglābj viņus no visām viņu grūtībām.
Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis
un izglābj garā saspiestos (Psalms 34:15–18, ESV).

Tu seko līdzi visām manām bēdām.
Tu savā pudelē esi savācis visas manas asaras.
Jūs katru esat ierakstījis savā grāmatā.
Mani ienaidnieki atkāpsies, kad es saucu pēc palīdzības.
To es zinu: Dievs ir manā pusē! (Psalms 56:8–9, NLT).

Tas Kungs atbalsta visus, kas krīt
un paceļ visus, kas ir noliecušies.
Visu acis skatās uz tevi,
un jūs dodat viņiem barību noteiktā laikā.
Tu atver savu roku;
tu apmierini katra dzīvā radījuma vēlmes.
Tas Kungs ir taisns visos savos ceļos
un laipns visos savos darbos.
Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc,
visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.
Viņš piepilda to vēlmes, kas viņu bīstas;
viņš arī dzird viņu saucienu un izglābj tos (Psalms 145:14–19, ESV).

Dievs aizdod Savu ausi cilvēku saucieniem viņu bēdu brīžos, bet Dievs arī dzird un atsaucas uz Savas tautas korporatīvos lūgumus. Tā kā ebreju tauta Ēģiptē vairojās, pieauga arī viņu ciešanas faraona dzelzs dūru valdīšanas laikā. Dzirdot Savas izredzētās tautas sērīgos saucienus, Dievs atbrīvoja izraēliešus no ēģiptiešu verdzības un veda uz Apsolīto zemi. Nehemija, kas vadīja Jeruzālemes atjaunošanu, rakstīja: Un jūs redzējāt mūsu tēvu ciešanas Ēģiptē un dzirdējāt viņu saucienus pie Sarkanās jūras un darījāt zīmes un brīnumus pret faraonu un visiem viņa kalpiem un visiem viņa zemes ļaudīm, jo jūs zinājāt, ka viņi augstprātīgi rīkojās pret mūsu tēviem. Un jūs izveidojāt sev vārdu, kā tas ir līdz šai dienai. Un jūs sadalījāt jūru viņu priekšā, tā ka viņi gāja cauri jūras vidum pa sausu zemi, un jūs metāt viņu vajātājus dziļumos kā akmeni varenos ūdeņos (Nehemija 9:9–11).

Dievs dzird arī to grēcinieku saucienus, kuri nožēlo grēkus, meklējot piedošanu un atbrīvošanu. Jēzus līdzībā par diviem vīriem lūgšanā viens cilvēks ir ļoti apmierināts ar sevi; otram ir nožēlas pilna sirds. Klausieties, ko mūsu Glābējs saka par šiem diviem vīriešiem:

Divi vīrieši iegāja templī lūgties, viens bija farizejs un otrs muitnieks. Farizejs, stāvēdams viens pats, lūdza: 'Dievs, es pateicos jums, ka es neesmu tāds kā citi cilvēki, izspiedēji, netaisnīgi, laulības pārkāpēji vai pat kā šis muitnieks. Es gavēju divas reizes nedēļā; Es dodu desmito tiesu no visa, ko dabūju.” Bet muitnieks, stāvēdams tālu, pat nepacēla acis pret debesīm, bet sita sev krūtis, sacīdams: “Dievs, esi man, grēciniekam, žēlīgs!” Es saku. tu, šis cilvēks nokāpa uz savu māju taisnots, nevis otrs. Jo ikviens, kas sevi paaugstina, tiks pazemots, bet, kas sevi pazemo, tas tiks paaugstināts (Lūkas 18:10-14).

Korumpētais nodokļu iekasētājs, vainas un grēka pārņemts ebreju nodevējs, ar salauztu sirdi tuvojās Dievam un lūdza piedošanu. Farizejs, cienījamais reliģiskais vadītājs, uzskatīja sevi par spožu dievbijības piemēru. No šiem diviem vīriem Dievs dzirdēja tikai muitnieka balsi. Abi vīrieši lūdza, bet tikai muitnieks patiesi sauca uz To Kungu.

Svētie Raksti nemāca, ka mums pašiem jāceļas aiz saviem siksnām; drīzāk mums ir jāiet pie Viņa grūtību laikā. Dievs rūpējas. Viņš mūs mīl. Viņš stāv ar mums un par mums. Viņš priecājas nākt mums palīgā. Mēs varam pamatoti secināt, ka pašpietiekamība nav paklausīga ticīga īpašība. Bēdu laikā mums ir jāsauc pie Tā Kunga.



Top