Ko Bībele saka par sevis mīlestību, mīlošu sevi?

Ko Bībele saka par sevis mīlestību, mīlošu sevi? Atbilde



Mīlestība, kā tas aprakstīts Bībelē, ļoti atšķiras no mīlestības, ko atbalsta pasaule. Bībeles mīlestība ir nesavtīga un beznosacījuma, turpretim pasaules mīlestību raksturo savtīgums. Turpmākajos fragmentos mēs redzam, ka mīlestība neeksistē atsevišķi no Dieva un ka patiesu mīlestību var piedzīvot tikai tas, kurš pats ir pieredzējis Dieva mīlestību:



Romiešiem 13:9–10 Baušļi “Nepārkāp laulību”, “Neslepkavo”, “Nezagt”, “Neiekāro” un kāds cits bauslis var būt, ir apkopoti šajā vienā noteikumā. : “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” Mīlestība nedara ļaunu savam tuvākajam. Tāpēc mīlestība ir likuma piepildījums.





Jāņa 13:34–35, Es jums dodu jaunu pavēli: mīliet viens otru. Kā es jūs esmu mīlējis, tā jums ir jāmīl vienam otru. No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jūs viens otru mīlat.



1. Jāņa 4:16–19, Un tāpēc mēs zinām un paļaujamies uz mīlestību, kas Dievam ir pret mums. Dievs ir mīlestība. Kas dzīvo mīlestībā, tas dzīvo Dievā, un Dievs viņā. Tādā veidā mīlestība mūsu starpā kļūst pilnīga, lai mums būtu paļāvība tiesas dienā, jo šajā pasaulē mēs esam līdzīgi viņam. Mīlestībā nav baiļu. Bet perfekta mīlestība izdzen bailes, jo bailes ir saistītas ar sodu. Tas, kurš baidās, nav padarīts pilnīgs mīlestībā. Mēs mīlam, jo ​​viņš pirmais mūs mīlēja.



Apgalvojums, ka mīli savu tuvāko kā sevi pašu, nav pavēle ​​mīlēt sevi. Ir dabiski un normāli mīlēt sevi — tā ir mūsu noklusējuma pozīcija. Mūsu pasaulē patmīlības netrūkst. Pavēle ​​mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu būtībā liek mums izturēties pret citiem cilvēkiem tāpat, kā mēs izturamies pret sevi. Svētie Raksti mums nekad nepavēl mīlēt sevi; tas pieņem, ka mēs jau to darām. Patiesībā cilvēki savā neatjaunotajā stāvoklī pārāk mīl sevi — tā ir mūsu problēma.



Jēzus līdzībā par žēlsirdīgo samarieti bija tikai viens, kurš parādīja, ka ir īsts tuvākais vīram, kam tas bija nepieciešams, — samarietis (Lūkas 10:30–37). Bija vēl divi, priesteris un levīts, kuri atteicās palīdzēt trūkumā nonākušajam vīrietim. Viņu nespēja izrādīt mīlestību ievainotajam vīrietim nebija tāpēc, ka viņi mīlēja sevi pārāk maz; tas bija rezultāts tam, ka mīlēja sevi pārāk daudz un tāpēc savas intereses bija pirmajā vietā. Samarietis izrādīja patiesu mīlestību — viņš veltīja savu laiku, līdzekļus un naudu, nerēķinoties ar sevi. Viņa fokuss bija uz āru, nevis uz iekšu. Jēzus iepazīstināja ar šo stāstu kā ilustrāciju tam, ko nozīmē mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu (27. pants).

Mums ir jānovērš acis no sevis un jārūpējas par citiem. Kristīgais briedums to prasa. Nedariet neko egoistisku ambīciju vai veltīgas iedomības dēļ. Drīzāk pazemībā novērtējiet citus augstāk par sevi, neskatoties uz savām interesēm, bet ikvienu uz citu interesēm (Filipiešiem 2:3–4). Saskaņā ar šo fragmentu, lai mīlētu citus, ir vajadzīga pazemība, citu cilvēku novērtējums un apzināti centieni izvirzīt citu intereses pirmajā vietā. Viss, kas ir mazāks par šo, ir savtīgs un veltīgs, un tas neatbilst Kristus standartam.

Neko no tā nevajadzētu uztvert kā tādu, kas mums jāuztver kā nevērtīgs. Bībele māca, ka mēs esam radīti pēc Dieva līdzības, un tas vien dod mums lielu vērtību (skat. Lūkas 12:7). Līdzsvarots, Bībeles uzskats ir tāds, ka mēs esam Dieva unikāls radījums, kuru Dievs mīl, neskatoties uz mūsu grēkiem, un Kristus ir izpirkuši. Viņa mīlestībā mēs varam mīlēt citus.

Mēs mīlam citus, pamatojoties uz Dieva pastāvīgo mīlestību pret mums Kristū. Atbildot uz šo mīlestību, mēs dalāmies tajā ar visiem, ar kuriem saskaramies — ar saviem kaimiņiem. Kāds, kurš uztraucas, ka nemīl sevi pietiekami, ir nepareizi fokusējies. Bībelē viņam vajadzētu rūpēties par mīlestību pret Dievu un mīlestību pret tuvāko. Es ir kaut kas tāds, ko mēs vēlamies novērst, lai mēs varētu mīlēt ārēji, kā mums vajadzētu.



Top