Ko Bībele saka par aizsardzību?

Atbilde



Galu galā mūsu aizsardzība nāk no Dieva. Fizisku un garīgu uzbrukumu laikā un visa veida apdraudošās situācijās tie, kas paļaujas uz To Kungu, uzskata, ka Viņš ir spēcīgs Aizstāvis. Viņš pasargā visus, kas viņā meklē patvērumu (Psalms 18:30). Šeit ir daži citi fragmenti, kas uzsver Dieva aizsardzību:

Tu esi mana slēptuve; tu pasargāsi mani no nepatikšanām un apņemsi ar glābšanas dziesmām (Psalms 32:7).



Tu liec savu glābšanu manam vairogam, un tava labā roka mani atbalsta; jūsu palīdzība ir padarījusi mani lielisku. Tu sniedz manām kājām platu ceļu, lai manas potītes nepadodas (Psalms 18:35–36).



Tu esi mans patvērums un mans vairogs; Es ceru uz Tavu vārdu (Psalms 119:114).

Kungs, cik daudz ir manu ienaidnieku! Cik daudzi saceļas pret mani! . . . Bet tu, Kungs, esi vairogs ap mani, mana godība, Tas, kas augstu paceļ manu galvu (Psalms 3:1, 3).



Saskaņā ar Veco Derību Dievs apsolīja fizisku aizsardzību savai tautai, izraēliešiem, jo ​​tie ievēroja likumu (5. Mozus 7:11–26). Šī dievišķā aizsardzība tika paplašināta, lai aizsargātu viņus pret tautām, kas stāsies pret tām, kad tās ieies Apsolītajā zemē: Es sūtīšu tev priekšā Savas bailes un likšu apjukumā visus cilvēkus, starp kuriem tu nāc, un es padarīšu visus tavus. ienaidnieki pagriež jums muguru (2. Mozus 23:27, NASB). Šeit mēs redzam, ka Dievs aizsargā tos, kuru rīcība saskanēja ar Viņa iepriekš noteiktajiem plāniem un mērķi.

121. psalms ir brīnišķīgi uzmundrinoša dziesma tiem, kas pilnībā paļaujas uz Dievu. Psalmu sacerētājs vispirms atklāj, ka viņa palīdzība nāk no visas zemes Kunga (Psalms 121:1–2). Pēc tam Viņš māca mūs par Tā Kunga uzmanību pret Saviem bērniem — Tas, kurš nekad nesnauž, dežurē nakti un dienu (Psalms 121:3–6). Visbeidzot, psalmu sacerētājs mums apliecina, ka Dievs, kas mūs uzmana, pasargās mūs no ļaunuma un ka Viņš pārrauga visas mūsu darbības tagad un mūžīgi (Psalms 121:7–8).

Personas, kas zināja Dieva aizsardzību, ir Dāvids (Psalms 18:3; 54:7; 138:7); Noa (1. Mozus 7); Daniels (Daniēls 6); un Šadrahs, Mešahs un Abednego (Daniēls 3). Dieva aizsardzība bija redzama pat Ījaba dzīvē. Jā, Ījabs cieta daudzus pārbaudījumus sātana uzbrukumu rezultātā, taču Dievs noteica robežas, kuras Sātans nevarēja pārkāpt. Sātans aprobežojās ar to, ka darīja tikai to, ko Dievs atļāva, un neko vairāk (Ījabs 1—3). Caur visām nelaimēm un ciešanām, ko Ījabs pārcieta, Dievs viņu pasargāja no lielāka kaitējuma. Dievs arī aizsargāja Ījaba ticību, ļaujot Ījabam tikt pārbaudītam tikai tik tālu, pirms viņš iejaucās un runāja ar Ījabu (Ījaba 38-42). Ījabs neredzēja, kā Dievs darbojas aizkulisēs, taču viņš saprata, ka Dieva aizsardzība ir droša un uzticīga. Dievs apsola Saviem ļaudīm, Es nekad tevi nepametīšu un nepametīšu (skat. 5. Mozus 31:6; Jozua 1:5; 1. Laiku 28:20; Ebrejiem 13:5).

Svētajos Rakstos Dievs izmantoja vairākus līdzekļus, lai aizsargātu Savu tautu, tostarp eņģeļus (Psalms 91:11–12), uguni (2. Ķēniņu 1:9–10), plūdus (Soģu 5:21), evakuācijas ceļus (Ap.d. 9:24–). 25), karaļa dekrēti (Ezra 6:11–12), pagānu karaspēki (Ap. d. 23:23–24) un bezmiegs (Estere 6). Dieva spēks un radošums ir neierobežots.

Dieva apsolījums aizsargāt negarantē, ka mēs to darīsim nekad zināt sāpes vai zaudējumus. Ījaba stāsts parāda, ka, lai gan Dievs spēj mūs izglābt no visām fiziskajām nelaimēm vai nepatikšanām, tā var nebūt Viņa griba to darīt. Dažreiz Viņš izmanto pārbaudījumus, lai mūs attīrītu. Šajos brīžos mums tas jāuzskata par tīru prieku, jo, pieļaujot pārbaudījumus, Dievs pārbauda mūsu ticību, lai attīstītu dziļāku ticību, lai mēs būtu neatlaidīgi un augtu līdz briedumam un līdzībai Kristum (Jēkaba ​​1:2–3). Pasargāt mūs no pārbaudījumiem ne vienmēr mums ir izdevīgi.

Turklāt Dievs ne vienmēr mūs pasargā no mūsu pašu grēku sekām vai citu cilvēku grēku negatīvajām sekām. Mūsu pasaule ir pagrimusi, un mēs izturam tās grūtības. Daudzi Jēzū Kristū pacieš vajāšanas (2. Timotejam 3:12). Jēzus saviem mācekļiem apliecināja: Es jums to esmu teicis, lai jums Manī būtu miers. Šajā pasaulē jums būs problēmas. Bet pie sirds! Es esmu uzvarējis pasauli (Jāņa 16:33). Tomēr katrā situācijā Dievs joprojām kontrolē, un mūsu ciešanām ir ierobežojums. Dievs neļaus mūs pārbaudīt, pārsniedzot mūsu spējas to izturēt (1. Korintiešiem 10:13). Dievs saka, ka viļņi var mētāties un rēkt, taču tie nekad nevar pārkāpt manis noteiktās robežas (Jeremijas 5:22, NLT).

Fiziskās aizsardzības solījums nav mūsu saskaņā ar Jauno Derību; drīzāk mūsu uzmanības centrā ir Dieva garīgā aizsardzība pret mūsu dvēseles ienaidniekiem. Mūsu garīgajai aizsardzībai Dievs ir devis mums garīgās bruņas (Efeziešiem 6:10–18) un Savu mieru, lai sargātu mūsu sirdis un prātus (Filipiešiem 4:7). Dieva aizsardzības būtība ir mūžīgā Svētā Gara mājvieta (Efeziešiem 2:21–22). Tieši šo aizsardzību Pāvils domāja, kad viņš rakstīja: Tas Kungs mani izglābs no katra ļaunā uzbrukuma un drošībā ievedīs savā debesu valstībā. Viņam lai ir slava mūžīgi mūžos. Āmen (2. Timotejam 4:18). Romieši varēja darīt visu, kas ir viņu ļaunākais, bet Pāvils bija pārliecināts, ka būt prom no ķermeņa [nozīmē] būt klāt Kungam (2. Korintiešiem 5:8).

Ticīgais tiek apzīmogots galīgās pagodināšanas dienai (Efeziešiem 1:13–14). Neatkarīgi no tā, kas notiek šajā pasaulē, debesis ir mūsu mājas. Mēs esam garīgi drošībā. Svētīgs ir tas, kas paļaujas uz To Kungu, kas paļaujas uz Viņu. Tie būs kā koks, kas stādīts pie ūdens, kas izlaiž savas saknes pie strauta. Tas nebaidās, kad nāk karstums; tās lapas vienmēr ir zaļas. Sausuma gadā tai nav raižu, un tā nekad nenes augļus (Jeremijas 17:8). Mēs tuvojamies Dievam un uzticamies Viņa aizsardzībai. Mēs aicinām Viņa darbu mūsos, zinot, ka Viņš sasniegs Savu labo nolūku mūsu dzīvē (Romiešiem 8:28–39).