Ko Bībele saka par aizspriedumiem?

Atbilde



Vispārīgi runājot, aizspriedumi ir priekšrocību aizspriedumi, un tie var būt gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi. Bet termins aizspriedumi visbiežāk attiecas uz negatīvu viedokli, kas nav balstīts uz faktu vai pieredzi, kas veidots bez pamatota pamata vai pietiekamām zināšanām. Aizspriedumi ir vērsti uz cilvēku grupām vai veidiem, nevis reaģējot uz cilvēkiem kā indivīdiem. Aizspriedumi parasti tiek izteikti kā nepamatotas un naidīgas jūtas, uzskati vai attieksme pret etniskām, rasu, sociālajām vai reliģiskajām grupām. Aizspriedumi ir bijusi nozīmīga reliģijas vēstures daļa, un daži pat aizstāv aizspriedumus kristietības vārdā. Ir labi paskatīties uz to, kas Bībelē teikts par aizspriedumiem.

Cilvēkiem ir dabiska tieksme izrādīt aizspriedumus pret ikvienu, kas ir atšķirīgs. Gan Vecā, gan Jaunā Derība tika uzrakstīta cilvēces vēstures laikos, kad tika gaidīti rasu, nacionālie un seksuālie aizspriedumi. Sievietes tika uzskatītas par īpašumu, un citu tautību paverdzināšana bija izplatīta. Kad Dievs Mozum deva bauslību Izraēlam, Viņš iekļāva morāles un ētikas standartus, kas tajā barbariskajā dienā nebija dzirdēti (5. Mozus 4:8). Dievs noteica, ka Viņa ļaudis atšķirtos no vardarbīgajām un bezdievīgajām tautām apkārt (3. Mozus 20:26). Daļa no šīs atšķirības būtu attieksmē pret citiem: pret svešzemniekiem bija jāizturas kā pret saviem brāļiem (3. Mozus 19:34), izslēdzot aizspriedumus no viņu rindām.



Jēzus laikā jūdu, pagānu un samariešu vidū valdīja aizspriedumi. Ebreji ienīda samariešus un uzskatīja pagānus par nešķīstiem. Jēzus pārvarēja aizspriedumus, īpašu uzsvaru liekot uz pagānu ticību (Mateja 8:10–11) un samarieša laipnību (Lūkas 10:30–36). Dievs bija izvēlējies Izraēla tautu, caur kuru Viņš sūtīs Savu Mesiju (Romiešiem 1:16), un ebreji lepojās ar savu mantojumu (skat. Jāņa 8:33). Kad baznīca sākās, pirmie jūdu, kas pievērsās kristietībai, uzskatīja, ka Dieva pestīšana pieder tikai viņiem. Taču, kad neebreji sāka ticībā reaģēt uz evaņģēliju, ebreju iesakņojušies aizspriedumi ātri izraisīja nesaskaņas un strīdus baznīcā (Ap. d. 11:1; 15:5).



Dievs apustulim Pēterim deva vīziju, lai mācītu viņam, ka Dievs nav aizspriedumains un nepieļaus aizspriedumus savā tautā. Sakarā ar to, ko Dievs viņam atklāja, teica Pēteris, es tagad saprotu, cik patiesi ir tas, ka Dievs neizrāda labvēlību, bet pieņem no katras tautas to, kas no viņa bīstas un dara to, kas ir pareizi (Apustuļu darbi 10:34–35). Pāvils, kuru Dievs īpaši izvēlējās par apustuli pagāniem (Galatiešiem 2:8), paskaidroja, ka Jēzus, jūdu Mesija, piedāvā pestīšanu ikvienam, kas paļaujas uz Viņu. Šī ticība katru ticīgo iedala Dieva ģimenē. Pāvils rakstīja: Tātad jūs visi esat Dieva bērni ticībā Kristū Jēzū, jo visi, kas esat kristīti Kristū, esat tērpušies Kristū. Nav ne jūda, ne pagāna, ne verga, ne brīvā, ne vīrieša un sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū. Ja jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums un mantinieki saskaņā ar apsolījumu (Galatiešiem 3:26-29). Nav otrās šķiras kristiešu. Ticība Kristum ir lielisks izlīdzinātājs, kas iznīcina jebkādus aizspriedumu pamatus.

Vēsturiskie stāsti par cīņām un asinsizliešanu Kristus vārdā — protestanti nogalina katoļus un katoļi — protestantus — nelīdzinās Jaunās Derības kristietībai. Reliģiskie aizspriedumi ir tikpat ļauni kā jebkura cita veida, un tos nekur nav apstiprinājis Jēzus vai apustuļi. Reliģiskie aizspriedumi joprojām ir izplatīti daudzās pasaules daļās, un tie ir tieši pretrunā visam, ko Jēzus mācīja. Lai gan mēs varam kategoriski nepiekrist citiem kristiešiem mācībās un ar mīlestību iebilst pret visa veida viltus mācībām, mēs nekad nedrīkstam uzspiest savus uzskatus ar naidu, piespiešanu vai vardarbību (skat. Jāņa 18:36).



Jēzus mācība cīnās pret aizspriedumiem. Dievs liek savai saulei uzlēkt pār ļaunajiem un labajiem, sacīja Jēzus, un sūta lietu pār taisnajiem un netaisnajiem (Mateja 5:45). Mīliet savus ienaidniekus, Jēzus teica, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, svētiet tos, kas jūs nolād, lūdzieties par tiem, kas pret jums izturas slikti. Ja kāds tev uzsit pa vienu vaigu, pagriez viņam arī otru. Ja kāds paņem tavu mēteli, neatliec viņam savu kreklu. Dod katram, kas tev jautā, un, ja kāds paņem to, kas tev pieder, neprasi to atpakaļ. Dari citiem tā, kā gribi, lai dara ar tevi (Lūkas 6:27–31). Šādas komandas attur mūs no jebkāda veida aizspriedumiem.

Bībelē ir teikts, ka mīlestībai ir jāvalda katrai mūsu darbībai (1. Korintiešiem 16:14), un aizspriedumi ir pretstatā mīlestībai. Mīlestība katrā indivīdā redz Dieva tēlu; aizspriedumi nosaka spriedumu bez pamatota iemesla. Pirmais korintiešiem 13:4–8 definē, kā izskatās mīlestība. Mēs neesam cilvēka cienīguma vērtētāji. Pirmajā vēstulē korintiešiem 4:5 ir teikts, ka mums nevajadzētu pasludināt spriedumu pirms laika, pirms nāk Tas Kungs, kas nāks gaismā to, kas tagad ir apslēpts tumsībā, un atklās sirds nodomus. Tad katrs saņems savu atzinību no Dieva.

Aizspriedumiem nav vietas Kristum ticīga cilvēka sirdī. Mūsu dzīvē ir jāvalda pazemībai, paklausībai un mīlestībai pret Dievu un citiem (Romiešiem 13:7–9). Aizspriedumi pārkāpj visus trīs. Būt aizspriedumiem nozīmē, ka mēs uzskatām sevi par labāku par kādu citu, un tas ir lepnums (Filipiešiem 2:3). Tas nozīmē, ka mēs tieši neievērojam Jēzus pavēli izturēties pret citiem tā, kā mēs vēlētos, lai izturas pret mums (Mateja 7:12). Un tas nozīmē, ka mēs nemīlam Dievu pilnībā, jo nevēlamies mīlēt cilvēkus, kas radīti pēc Viņa līdzības (1. Jāņa 4:20-21). Mūsu kritušās cilvēciskās dabas dēļ mēs visi cīnāmies ar kaut kādiem aizspriedumiem; mums vajadzētu ātri to atzīt par grēku un lūgt, lai Kungs mūs no tā atbrīvo. Kad esam gatavi redzēt savus aizspriedumus tā, kā tos redz Dievs, mēs varam tos nožēlot un meklēt Viņa palīdzību, lai tos mainītu (1. Jāņa 1:9).

Top