Ko Bībele saka par ģimenes konfliktiem?

Ko Bībele saka par ģimenes konfliktiem? Atbilde



Ģimenes konflikti ir gandrīz tikpat veci kā cilvēce. Brāļu un māsu sāncensība pastāvēja pašā pirmajā ģimenē un vainagojās ar to, ka Kains nogalināja savu brāli Ābeli (1. Mozus 4:3–8). Lai gan citi piemēri var nebūt tik ekstrēmi, ģimenes konflikti Bībelē atkārtojas. Sākot ar to, ka Atalia nogalināja visus savus bērnus un mazbērnus, lai viņa varētu ieņemt troni (2. Ķēniņu 11:1), līdz paša Jēzus mātei un brāļiem, kas apmulsuši pēc Viņa sludināšanas (Marka 3:21), ģimenes konfliktu piemēri ilustrē to, kas notiek, kad ģimenes locekļi. izturieties pret viņu miesu un asinīm kā pret saistībām, nevis pret svētībām.



Daži ģimenes konflikti ir neizbēgami. Mūsu grēku pasaulē daži noraidīs Kristu, bet citi pieņems Viņu kā Kungu, un tas notiek ģimenēs. Pats Jēzus, Miera princis, mūs brīdināja par šāda veida ģimenes konfliktiem: Nedomājiet, ka Es esmu nācis nest mieru uz zemes. Es nenācu nest mieru, bet zobenu. Jo es esmu nācis, lai vērstu vīrieti pret tēvu, meitu pret māti, vedeklu pret vīramāti — vīrieša ienaidnieki būs viņa paša saimes locekļi” (Mateja 10:34). –36; sal. Mihas 7:6). Mēs par to redzam visur: kad viens ģimenes loceklis apskauj Kristu, bet otrs noraida svētuma ceļu, rezultāts bieži vien ir ģimenes konflikts un sadzīviskas neveiksmes.





Tā kā ģimenes attiecībās ir vēl lielāks konfliktu potenciāls nekā citās attiecībās, Dievs katram ģimenes loceklim deva dažas skaidras pavēles. Ja mēs neievērosim šīs komandas, ģimenes konflikts izcelsies. Vīriem un sievām Bībelē ir sniegti īpaši norādījumi. Vīriem ir jāmīl savas sievas, tāpat kā viņi mīl savu ķermeni (Efeziešiem 5:25–29). Sievām ir jāciena sava vīra vadošā pozīcija (Efeziešiem 5:22–24). Bērniem ir jāpaklausa saviem vecākiem visā (Efeziešiem 6:1), un šiem vecākiem ir jāaudzina savi bērni Kungā (Efeziešiem 6:4). Vecvecākiem ir jāpriecājas par mazbērniem un jādalās ar viņiem savā gudrībā (Salamana Pamācības 17:6). Starp tuvākajiem ģimenes locekļiem nedrīkst būt nekāda veida seksuālas attiecības (3. Mozus 18:6–18; 1. Timotejam 5:2). Kad ģimenes saskaņo savas mājas un praksi ar Svētajiem Rakstiem, ģimenes konfliktu gadījumi samazinās.



Dievs Savu draudzi salīdzina ar ģimeni, tāpēc draudzes noteikumi par savstarpējām attiecībām attiecas arī uz atsevišķām ģimenēm. Katram Dieva bērnam ir jāatbild citiem kristiešiem kā brāļiem un māsām (Romiešiem 12:10; 1. Pētera 3:8). Baznīcai ir jāizvairās no nesaskaņām, greizsirdības, niknuma lēkmēm, savtīgām ambīcijām, apmelojumiem, tenkām, augstprātības un nekārtībām (2. Korintiešiem 12:20), un tā ir jāizvairās no ģimenēm. Jēkaba ​​4:11 saka: Brāļi, neapmelojiet cits citu. Īkšķis ir tāds, ka, ja mēs neizturētos pret ļoti cienītu draugu, tad neizturieties tā pret ģimenes locekļiem.



Veselīgas ģimenes nodrošina drošu vietu katram dalībniekam, kur izteikt savas jūtas, domas, viedokļus un vēlmes. Ģimenēm nav jāvienojas par visu, lai saglabātu harmoniju. Ģimenes konfliktu neesamība ne vienmēr ir veselīgas ģimenes pazīme. Dažās ģimenēs valda autoritāra stingrība; citi atsakās pieļaut jebkāda veida diskusijas. Dievs radīja ģimeni, lai tā būtu vieta, kur katrs loceklis jūtas mīlēts un novērtēts, kur var atzīt un cienīt atšķirības un kur mierīgā ceļā tiek atrisināti neizbēgami konflikti. Risinot ģimenes konfliktus, mēs varam mācīties pazemību, laipnību, pacietību un nesavtīgu mīlestību (Galatiešiem 5:22), kas mums nāks par labu, sadarbojoties ar saviem brāļiem un māsām Dieva ģimenē.





Top