Ko Bībele saka par uzticību?

Ko Bībele saka par uzticību? Atbilde



Būt uzticīgam nozīmē būt uzticamam, nelokāmam un nelokāmam, un Bībele par šāda veida uzticību runā četros veidos: kā Dieva īpašību, kā dažu cilvēku pozitīvu īpašību, kā īpašību, kuras daudziem cilvēkiem trūkst, un kā par Svētā Gara dāvana. Uzticīgs tiek lietots arī ticības nozīmē, kā tas ir kristiešu gadījumā Efezā un Kolosā (Efeziešiem 1:1; Kolosiešiem 1:2).



Raksti bieži runā par Dieva uzticību. Atkal un atkal mēs mācāmies, ka tad, kad Dievs saka, ka Viņš kaut ko darīs, Viņš to dara (pat tad, ja tas šķiet neiespējami). Kad Viņš saka, ka kaut kas notiks, tas notiek. Tas attiecas uz pagātni, tagadni un nākotni. Ja tas tā nebūtu — ja pat Dievs būtu neuzticīgs vienreiz — Viņš nebūtu Dievs, un mēs nevarētu paļauties uz nevienu no Viņa solījumiem. Bet, kā tas ir, neviens vārds nav atteicies no visiem labajiem solījumiem, ko viņš deva (1. Ķēniņu 8:56). Dievs ir mūžīgi uzticams, nelokāms un nelokāms, jo uzticība ir viena no Viņa raksturīgajām īpašībām. Dievam nav jāstrādā, lai būtu uzticīgs; Viņš ir uzticīgs. Uzticība ir būtiska Viņa būtības sastāvdaļa (Psalms 89:8; Ebrejiem 13:8). Savā uzticībā Dievs mūs pasargā no ļaunuma (2. Tesaloniķiešiem 3:3), nosaka mūsu kārdinājumu ierobežojumus (1. Korintiešiem 10:13), piedod mums grēkus (1. Jāņa 1:9) un dara mūs svētus (1. Korintiešiem 1: 9; Filipiešiem 1:6).





Ja cilvēks konsekventi staigā ar Dievu, pazemīgi kalpojot Viņam, viņu var saukt par uzticīgu. Kad Nehemijam bija jāatstāj Jeruzaleme, lai atgrieztos Persijā, viņš iecēla Hanani un Hananiju par vadību. Iemesls, kāpēc viņš izvēlējās šos vīriešus, bija tas, ka viņi bija uzticīgāki un dievbijīgāki. . . nekā daudzi (Nehemija 7:2, ESV). Nehemijam bija vajadzīgi vīri, kuriem viņš varēja uzticēties. Vīrieši, kuri neņemtu kukuļus, kuri ir uzticīgi tautas labklājībai un kuri aizstāvēs amata godīgumu. Ņemiet vērā arī to, ka uzticība ir saistīta ar bijību no Dieva. Jo labāk mēs patiesi iepazīsim Dievu, jo vairāk mēs vēlēsimies Viņam līdzināties (Efeziešiem 5:1). Citi uzticības piemēri ir Sīls (1. Pētera 5:8), Tihiks (Efeziešiem 6:21), Epafra (Kolosiešiem 1:7), Onesimus (Kolosiešiem 4:9) un Mozus (Ebrejiem 3:2).



Daži no šajā uzticīgajā sarakstā iekļautajiem vārdiem lielākajai daļai cilvēku nav pazīstami. Piemēram, par Tihiku vai Epafru nav daudz zināms. Bet uzticība pat mazās lietās ir Dievam zināma un galu galā tiek atalgota (Lūkas 19:17).



Bībele arī brīdina mūs par neuzticības sekām. Šie brīdinājumi ir nepieciešami, jo, kā saka vecā himna, mēs mēdzam klīst. . . tieksme pamest Dievu, kuru mīlu. Mūsu sirdis pārāk bieži tiek uzskatītas par nepastāvīgām, neskatoties uz mūsu labākajiem nodomiem (Salamana Pamācības 20:6; Jeremija 17:9; Mateja 26:75).



Uzticība ietekmē visas mūsu attiecības. Bībele saka, ka tā ir Dieva dāvana. Kad mēs pieņemam Kristu kā Kungu, Svētais Gars mājo mūsos un nes mīlestības, prieka, miera un uzticības svētības (Galatiešiem 5:22). Šo svētību pilnība ir atkarīga no staigāšanas ar Dievu un padevības Viņa Garam. Mums jābūt uzticīgiem, lai lasītu un ievērotu Dieva Vārdu un meklētu To Kungu lūgšanā (Psalms 1:1-2; Efeziešiem 6:18).

Vecā Derība mācīja, ka taisnais dzīvos no ticības (Habakuka 2:4), un ka patiesība Jaunajā Derībā ir citēta, papildināta un izgaismota trīs reizes. Mēs iegūstam šo ticību un savu uzticību ar Dieva žēlastību. Viņš ir uzticīgs Saviem bērniem, un ar Viņa žēlastību mēs kādu dienu dzirdēsim vārdus: Labi darīts, labais un uzticīgais kalps! (Mateja 25:23).



Top