Ko Bībele saka par disociatīvo identitātes traucējumiem?

Ko Bībele saka par disociatīvo identitātes traucējumiem? Atbilde



Piezīme. Psiholoģiskās slimības bieži ir saistītas gan ar fiziskiem, gan garīgiem aspektiem. Lai gan mēs uzskatām, ka psihologi bieži palaiž garām slimības garīgo būtību, mēs stingri mudinām ikvienu, kas cieš no garīgām slimībām, meklēt medicīnisku palīdzību un konsultācijas.



Atbilde: Bībelē nav īpaši aplūkoti disociatīvie identitātes traucējumi (DID), kas agrāk bija zināmi kā multiplās personības traucējumi (MPD). Tie ir medicīniski termini ļoti retiem disociatīviem traucējumiem, kam raksturīgs nopietns saiknes trūkums cilvēka domās, atmiņās, jūtās, darbībās vai identitātes izjūtā (WebMD Medical Reference, pārskatīja Smitha Bhandari, MD, piekļūts 30.04.20. ). Rezultātā pa vienam parādās dažādas atšķirīgas identitātes vai personības, lai kontrolētu upura uzvedību. Traucējumi 1994. gadā tika pārdēvēti no multiplās personības traucējumiem uz disociatīvās identitātes traucējumiem, un tagad tiek uzskatīts, ka tas drīzāk ir identitātes sadrumstalotība, nevis atsevišķu personību izplatība (Disociatīvās identitātes traucējumi, www.psychologytoday.com/us/conditions/disociative-identity -traucējums-vairākas personības-traucējumi, piekļūts 20.04.30.).





Saskaņā ar Nacionālās garīgo slimību alianses datiem disociatīvi traucējumi, piemēram, DID, visbiežāk veidojas bērniem, kas pakļauti ilgstošai fiziskai, seksuālai vai emocionālai vardarbībai (www.nami.org/About-Mental-Illness/Mental-Health-Conditions/Dissociative -Traucējumi, piekļūts 30.04.2020). Mūsdienu pētījumi liecina, ka disociatīvās identitātes traucējumus, iespējams, izraisa personas reakcija uz atkārtotu, spēcīgu starppersonu un vides stresu, īpaši, ja šis stress rodas bērnības agrīnā attīstības gados.



Vairāku personību parādīšanās ir izplatīta disociatīvās identitātes traucējumos. Katrai identitātei var būt unikāls vārds, personības vēsture un īpašības, tostarp acīmredzamas atšķirības balsī, dzimumā, manierēs un pat tādas fiziskās īpašības kā nepieciešamība pēc brillēm. Pastāv arī atšķirības attiecībā uz to, cik katra identitāte ir pazīstama ar citām (www.mayoclinic.org/diseases-conditions/dissociative-disorders/symptoms-causes/syc-20355215, piekļūts 20.04.30.). Daži, kas cieš no DID, ziņo, ka jūtas apsēsti, kad kāda no viņu identitātēm pārņem kontroli. Viņi pat varētu izjust sevi tādā kā ārpus ķermeņa stāvoklī (www.psychologytoday.com/us/conditions/dissociative-identity-disorder-multiple-personality-disorder, piekļūts 30.04.2020.). Tieši šī DID īpašība, kā arī tieksme kaitēt sev, liek dažiem cilvēkiem saskatīt saikni starp DID un to, ko Bībele sauc par dēmonu apsēstību.



Dēmonu apsēstība mūsdienās Rietumu kultūrā parasti netiek risināta, izņemot netieši, izmantojot šausmu filmas. Mums ir tendence sniegt medicīniskus novērtējumus un meklēt zinātniskus skaidrojumus visiem traucējumiem. Dažreiz tas ir noderīgi, un mums katrā gadījumā ir jāmeklē medicīniskā palīdzība, taču mums ir arī jārisina iespējamā garīgās veselības problēmu garīgā sakne.



Evaņģēlijos un Apustuļu darbos ir runāts par cilvēkiem, kuriem ir ļaunie gari un dēmoni, un Jēzum un Viņa apustuļiem ir tiesības tos izdzīt un dziedināt apsēstos (piemēram, Marka 5:1–20; 9:14–29; Lūkas evaņģēlijs). 4:32–33 un Apustuļu darbi 19:11–17). Tieši tajā laikā [Jēzus] daudzus cilvēkus izārstēja no slimībām un ciešanām, un ļaunajiem gariem (Lūkas 7:21). Dažreiz dēmonu apsēstības apraksts Bībelē izklausās pēc disociatīvās identitātes traucējumiem, jo ​​apsēstā persona izrāda izmainītu uzvedību un dēmons atzīst sevi kā personību, kas atšķiras no upura. Taču, tā kā Bībele nedod mums norādījumus, kā atšķirt dēmonu apsēstību no psiholoģiskiem traucējumiem, mums vajadzētu pieņemt, ka mēs neesam aicināti izdarīt stingrus secinājumus.

Garīgās lietas, īpaši garīgās veselības problēmas, ir grūti atšķirt. Bez šaubām, daudzi cilvēki ar disociatīvās identitātes traucējumiem ir kļūdaini pārvarēšanas mehānisma upuri, īpaši, ja traucējumi sākās bērnībā. Darbs ar traumu kopā ar apmācītu konsultantu var ļaut viņiem no jauna integrēties personībā un izjust zināmu brīvību. Taču pastāv arī iespēja, ka cilvēki ar DID var būt dēmoniskas ietekmes, ja ne tiešas apsēstības, upuri. Pat gadījumos, kad tie, kam diagnosticēts DID, meklē izbēgšanu no sāpīgas pagātnes, viņi vēršas nevis pie Dieva, bet gan pie citas personības, lai tiktu galā ar ļaunuma sakni, kas ir nozagusi daļu no viņiem. Traumu risināšana atsevišķi no Dieva spēlē velna rokās, kurš nāk zagt, nogalināt un iznīcināt (Jāņa 10:10).

Protams, visapkārt notiek garīga cīņa, un ticīgajiem ir dots norādījums ietērpties Dieva bruņās un stingri nostāties pret velna plāniem (Efeziešiem 6:10–18). Mums ir arī dots norādījums atšķirt un pārbaudīt garus, jo īpaši viltus mācību jomā, ko tie var izplatīt (1. Jāņa 4:1–3, Mateja 7:15–20). Un mēs zinām, ka kristietim nav iespējams būt dēmona apsēstam. Ticīgajā cilvēkā mājo Dieva Svētais Gars, kas nāk mūsu sirdīs, kad mēs atdodam savu dzīvi Kristum (2. Korintiešiem 1:22). Dieva bērns, kurš cieš no disociatīvās identitātes traucējumu simptomiem, nav dēmonu apsēsts.

Mēs nevaram viennozīmīgi apgalvot, ka ikviens ar disociatīvu identitātes traucējumiem ir dēmonu apsēsts vai ka disociatīvās identitātes traucējumi ir dēmoniskas darbības izpausme kādā līmenī. Dēmonu apsēstība ir iespēja, ko nevajadzētu noliegt, taču tā ne vienmēr ir.

Mēs varam skaidri teikt, ka Dievs var mums palīdzēt tikt galā ar traumām, trauksmi, depresiju un tikt galā ar sāpīgu pagātnes pieredzi. Dievs ir mūsu galvenais dziednieks un padomdevējs. Dāvids savu bēdu vidū rakstīja: Atbildi man, kad es tevi saucu, mans taisnīgais Dievs. Dod man atbrīvojumu no manām ciešanām; apžēlojies par mani un uzklausi manu lūgšanu (Psalms 4:1), un savas lūgšanas beigās viņš bija atradis atbildi: Mierā es gulēšu un gulēšu, jo Tev, Kungs, liec man dzīvot drošībā (pants). 8). Ticībā mēs paliekam Vārdā un piesaucam Dievu lūgšanā. Mēs arī izmantojam Viņa sniegtos resursus: mēs mudinām ikvienu, kam ir DID simptomi vai kurš cieš no sāpīgām atmiņām, tikties ar mācītāju vai kristiešu padomdevēju, kā arī ārstu.



Top