Ko Bībele saka par pārliecību?

Ko Bībele saka par pārliecību? Atbilde



Pārliecība mūsdienās ir populāra tēma. Mums liek domāt pārliecinoši, būt pārliecinātiem par sevi, dzīvot nekaunīgi, drosmīgi un nekaunīgi. Daudzos veidos mūsdienu sabiedrības tēma ir būt pašpārliecinātam. Populāri reliģiskie vadītāji pārliecību padara par savas mācības galveno elementu. Vai Bībele piekrīt šai “pozitīvās domāšanas” mantrai? Ja Bībele māca mums būt pārliecinātiem, par ko mums vajadzētu būt pārliecinātiem? Ja nē, kāpēc ne?



Vārds pārliecība (vai tā tuvi atvasinājumi) tiek izmantots 54 reizes King James Version un 60 reizes jaunajā starptautiskajā versijā. Lielākā daļa lietojumu attiecas uz uzticēšanos cilvēkiem, apstākļiem vai Dievam.





Bībele saka, ka ir dažas lietas, kas mums būtu jādara Piemēram, 'Nepaļaujieties uz miesu' (Filipiešiem 3:3). Pāvils rakstīja šos vārdus, lai atspēkotu to apgalvojumus, kuri uzskatīja, ka tie ir Dievam pieņemami, pamatojoties uz viņu iedzimtību, apmācību vai reliģisko pieķeršanos. Dievs neciena personas (Apustuļu darbi 10:34), un mūsu CV un ciltsraksti Viņam nav īpaši svarīgi.



Salamana pamācībās 14:16 teikts, ka taisnais atvairās no ļauna, bet muļķis trako savā paļāvībā. Citiem vārdiem sakot, augstprātīgi pieņemt, ka grēkam nav seku, ir muļķīga pārliecība.



Ja mēs esam par kaut ko pārliecināti, Psalms 118:8, 9 mums saka, kam tam vajadzētu būt: “Labāk ir paļauties uz To Kungu, nekā paļauties uz cilvēkiem. Labāk ir paļauties uz Kungu, nekā paļauties uz prinčiem. Tie, kas uzticas valdībai, finansēm, citiem cilvēkiem vai sev, galu galā būs vīlušies. No otras puses, tie, kas uzticas Dievam, nekad nepaliks kaunā (Romiešiem 10:11).



16. psalms ir lielisks pozitīvas paļāvības uz Dievu piemērs. Dāvids neuzņemas nekādu atzinību par savu labestību (2. pants), kā arī neizceļ savas spējas. Tā vietā visas labas lietas tiek attiecinātas uz Dievu (6. pants), un katra cerība ir balstīta uz Dieva raksturu (1. pants). Tā kā Dievs ir nemainīgs, Dāvids var droši atpūsties cerībā (9. pants), neskatoties uz jebkādām grūtībām, ar kurām viņš saskaras dzīvē (10. pants).

Mūsu pārliecība nāk no mūsu attiecībām ar Kristu. Viņš ir mūsu Augstais priesteris, un ar Viņa aizlūgumu mēs varam ar paļāvību tuvoties žēlastības tronim, lai saņemtu žēlastību un rastu žēlastību, kas mums palīdzētu mūsu vajadzībās (Ebrejiem 4:16). Apustuļi Sinedrija priekšā izrādīja pārliecību, kas pārsteidza viņu pretiniekus: kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drosmi un saprata, ka viņi ir neizglītoti, parasti cilvēki, viņi bija pārsteigti un pamanīja, ka šie vīri bijuši kopā ar Jēzu (Ap.d.4: 13).

Mēs varam sekot Dievam, pilnībā paļaujoties uz Viņa gudrību, spēku un plānu. Ja mēs paklausām Tam Kungam, mēs esam pārliecināti par savu pestīšanu (1. Jāņa 2:3). Arī laba sirdsapziņa vairo mūsu pārliecību, jo mums nebūs ko slēpt. Taisnie ir drosmīgi kā lauva (Salamana Pamācības 28:1).

Pāvils mums sniedz vēl kaut ko, kam mēs varam ticēt: “Esot pārliecināti par to, ka tas, kas jūsos ir sācis labu darbu, to darīs līdz Jēzus Kristus dienai” (Filipiešiem 1:6). Zinot, ka Dievs apsola darboties savu bērnu dzīvē, Pāvils bija pārliecināts, ka Dievs palīdzēs galatiešiem pastāvēt stingri patiesībā (Galatiešiem 5:10).

Kad mēs uzticamies Dievam un Viņa atklātajam Vārdam, mūsu dzīve iegūst jaunu stabilitāti, fokusu un nosvērtību. Bībeles pašapziņa patiešām ir pārliecība par Dieva Vārdu un raksturu. Mēs nepaļaujamies uz savu miesu, bet mēs pilnībā paļaujamies uz Dievu, kurš mūs radījis, aicinājis, izglābis un pasargā.



Top