Ko Bībele saka par apņemšanos?

Ko Bībele saka par apņemšanos? Atbilde



Bībelē ir daudz atsauces uz kristiešu saistībām dažādos dzīves aspektos: mūsu ģimenēm, kaimiņiem, darba devējiem, baznīcai, mūsu veselībai un visās lietās, ko mēs darām un sakām (Efeziešiem 6:5; Ebrejiem 10:25; 1. korintiešiem 6:19, 31). Bet Bībele arī māca, ka mūsu dzīves galvenā apņemšanās ir pašam Dievam. Jēzus teica: tev būs mīlēt To Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta. Šis ir lielais un pirmais bauslis (Mateja 22:37-38).



Jēzus mums saka, ka katrai mūsu būtības daļai, katrai mūsu dzīves šķautnei ir jābūt uzticētai Dieva mīlestībai un kalpošanai. Tas nozīmē, ka mums nekas nav jāattur no Viņa, jo Dievs mums neko neattur (Jāņa 3:16). Turklāt Jēzus mums saka, ka mūsu apņemšanās Viņam ir jāaizvieto mūsu apņemšanās pat pret mūsu ģimenēm: Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti un sievu, un bērnus, un brāļus un māsas, jā, un pat savu dzīvību, viņš nevar būt Mans māceklis. Kas nenes savu krustu un neseko Man, nevar būt mans māceklis (Lūkas 14:26-27). Šāda apņemšanās nozīmē, ka mūsu ģimenes attiecības var tikt sarautas. Tas nozīmē, ka mūsu uzticība Kristum prasa, ja mēs novērsāmies no viņiem un turpinām ar Jēzu (Lūkas 12:51-53). Būtība ir tāda, ka tie, kuri nevar uzņemties šādas saistības, nevar būt Viņa mācekļi.





Jēzus mūs brīdina jau iepriekš. Šādas apņemšanās un lojalitātes iemesls ir tas, ka pārbaudījumi, kas mums var nākties izturēt, būs diezgan prasīgi; mūsu uzticība Viņam dažkārt var būt smaga (Jāņa 15:18). Jēzus brīdināja savus mācekļus: atcerieties vārdus, ko es jums teicu: 'Kalps nav lielāks par savu kungu.' Ja viņi vajāja Mani, viņi vajās arī jūs (Jāņa 15:20). Apustulis Pāvils atkārtoja Viņa brīdinājumu: Patiešām, visi, kas vēlas dzīvot dievbijīgi Kristū Jēzū, tiks vajāti (2. Timotejam 3:12).



Jēzus ir izskaidrojis māceklības izmaksas: ja kāds grib Man sekot, tas lai aizliedz sevi un ik dienas ņem savu krustu un seko Man. Jo, kas savu dzīvību vēlas glābt, tas to pazaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudēs Manis dēļ, tas to izglābs (Lūkas 9:23-24). Būtībā patiesās izmaksas par uzticību Kristum ir cilvēka pilnīga pašaizliedzība, savstarpēja nešana un nepārtraukta sekošana Viņam. Šīs prasības mums parāda upurus, nesavtību un kalpošanu. Krusts iemiesoja galīgo sodu un pazemojumu (Galatiešiem 3:13). Vēl vairāk, tas pilnībā apliecināja Dieva mīlestību (Romiešiem 5:8) — nesavtīgu un upurējošu, atdodot savu dzīvību par pasauli (Mateja 20:28).



Pāvils sekoja Tā Kunga apņemšanās piemēram upurēšanai un kalpošanai. Pāvils teica: Es esmu krustā sists līdz ar Kristu. Vairs nedzīvoju es, bet Kristus dzīvo manī. Un dzīvi, ko tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani mīlēja un atdeva sevi par mani (Galatiešiem 2:20).



Pilnīga uzticēšanās Dievam nozīmē, ka Jēzus ir mūsu vienīgā autoritāte, mūsu vadošā gaisma un mūsu nekļūdīgs kompass. Būt uzticīgam Kristum nozīmē būt auglīgam; tas nozīmē būt kalpam. Mūsu aksioma ir vienkārša un kodolīga: man dzīvot ir Kristus (Filipiešiem 1:21).



Top