Ko Bībele saka par apģērbu?

Atbilde



Apģērbam ir bijusi liela nozīme Dieva mijiedarbības ar cilvēci vēsturē, un tas ir redzams no 1. Mozus grāmatas (3:7) līdz Atklāsmes grāmatai (22:14). Ārējais apģērbs dažreiz simbolizē iekšējo realitāti, un Bībelē apģērbam bieži ir garīga nozīme.



Pirmā pieminēšana par apģērbu ir Ēdenes dārzā. Kad Ādams un Ieva grēkoja, viņu acis atvērās (1. Mozus 3:6–7), kas nozīmē, ka viņi no jauna apzinājās, ka ir kaili. Ar to saistītais kauns viņus mudināja izveidot pašu pirmo apģērbu — viņi sašuva kopā vīģes lapas, lai mēģinātu aizsegt savu ķermeni. Tātad jau no paša sākuma apģērbs ir simbolizējis nepieciešamību aizsegt mūsu grēku un kaunu. Dievs savā žēlastībā nogalināja dzīvnieku un no dzīvnieka ādas izgatavoja apģērbu Ādamam un Ievai (1. Mozus 3:21). Šis Dieva akts kalpo kā priekšstats par mūsu nespēju efektīvi izpirkt savu grēku. Tas, ka dzīvniekam bija jāmirst — bija jāizlej asinīm —, lai segtu Ādama un Ievas kaunu, liecina par vēlāko Kristus upuri. Mūsu nespējai nosegt savu grēku bija nepieciešams, lai Dieva Dēls nāktu uz zemes, lai darītu mūsu labā to, ko mēs paši nevaram izdarīt (Filipiešiem 2:6–8; Titam 3:5).





Visā cilvēces vēsturē apģērba stili un krāsas ir bijuši personas statusa, bagātības, stāvokļa un dzimuma rādītāji. Bībelē ir daudz piemēru apģērbam, ko izmanto dažādu lietu saziņai. Ķēniņi valkāja karaliskās drēbes, lai atšķirtu viņus no parastajiem (2. Laiku 18:9; Estere 6:8; 1. Ķēniņu 22:30). Maisaudums, rupjš materiāls, ko bija neērti valkāt, tika valkāts skumju un sēru laikā, lai simbolizētu iekšējās sāpes, ko kāds juta, zaudējot mīļoto (Joēla 1:8), lai parādītu grēku nožēlu (Jonas 3:5). vai apraudāt politisku traģēdiju (Joēla 1:13; 2. Ķēniņu 19:1). Prostitūtām bija noteikts ģērbšanās veids, un tās varēja atpazīt pēc apģērba (1. Mozus 38:14–15; Salamana Pamācības 7:10). Ādas jostas bija nabadzības vai askētisma pazīme; Elija un Jānis Kristītājs abi valkāja ādas jostas (2. Ķēniņu 1:8; Marka 1:6). Mozus bauslībā vīriešiem un sievietēm bija pavēlēts valkāt tikai dzimumam atbilstošu apģērbu (5. Mozus 22:5), jo pretējā dzimuma apģērba valkāšana nozīmēja sacelšanos pret Dieva ieceri.



Visā Bībelē balts apģērbs simbolizē tīrību. Apskaidrošanās laikā Jēzus apģērbs kļuva balts kā gaisma (Mateja 17:2). Atklāsmes grāmatā Jēzus apraksta to apģērbu, kuri tika atzīti par cienīgiem valdīt kopā ar Viņu Viņa mūžīgajā valstībā — apģērbs ir balts (Atklāsmes 3:18; 4:4; 6:11; 7:9). Pravietiskās vīzijās Jēzus parasti redzams baltā apģērbā (Daniēla 7:9; Marka 9:2). Un eņģeļi bieži tiek raksturoti kā balti tērpti (Mateja 28:3; Jāņa 20:12).



Apģērbs ir viena no dzīves pamatvajadzībām (1. Timotejam 6:8). Jēzus mācīja Savus sekotājus, tos, kas vispirms meklē Viņa valstību, neuztraukties par drēbēm, ko valkāt, jo Tas, kas ģērbj lauka zāli, ģērbs arī Savus bērnus (Mateja 6:28–33). Universāls apģērba standarts ir pieticība: es arī vēlos, lai sievietes ģērbtos pieticīgi, pieklājīgi un pieklājīgi, izgreznot sevi, nevis ar . . . dārgas drēbes, bet ar labiem darbiem (1. Timotejam 2:9–10). Daudz vērtīgāki par dārgiem tērpiem un slaveniem zīmolu zīmoliem ir labie darbi, kas izriet no dzīves, kas uzticēta Tam Kungam.



Apģērbs ir bijis liela daļa cilvēces vēstures un sākās kā atbilde uz cilvēces grēku. Apģērbs ir labs, jo mums ir jāaizsargā ķermenis gan aizsardzības, gan pieticības dēļ. Dievs pasludināja spriedumus tiem, kas nepienācīgi atklāja citu kailumu (2. Mozus 20:26; 3. Mozus 18:6; Jesaja 47:3). Svētajos Rakstos kailums gandrīz vienmēr ir saistīts ar seksuālu grēku un/vai kaunu. Svarīgi ir ne tikai mūsu mūžīgie tērpi, bet arī Dievs mūsu zemes tērpu uzskata par nozīmīgu.