Ko Bībele saka par rūpēm par vecajiem vecākiem?

Ko Bībele saka par rūpēm par vecajiem vecākiem? Atbilde



Bībelē ir daudz sakāms par rūpēm par gados vecākiem vecākiem un citiem ģimenes locekļiem, kuri nespēj parūpēties par sevi. Agrīnā kristiešu baznīca darbojās kā sociālo pakalpojumu aģentūra citiem ticīgajiem. Viņi rūpējās par nabadzīgajiem, slimajiem, atraitnēm un bāreņiem, kuriem nebija neviena cita, kas par viņiem rūpētos. No kristiešiem, kuru ģimenes locekļiem bija vajadzīga palīdzība, bija jāapmierina šīs vajadzības. Diemžēl rūpes par saviem vecākiem vecumdienās vairs nav pienākums, ko daudzi no mums ir gatavi uzņemties.



Vecākus cilvēkus var uzskatīt par nastu, nevis svētību. Dažreiz mēs ātri aizmirstam vecāku upurus mūsu labā, kad viņiem pašiem ir nepieciešama aprūpe. Tā vietā, lai ņemtu tos savās mājās — kad vien tas ir droši un iespējams, mēs ievietojam tos pensionāru kopienās vai pansionātos, dažreiz pret viņu gribu. Mēs varam nenovērtēt gudrību, ko viņi ir ieguvuši, dzīvojot ilgu mūžu, un mēs varam diskreditēt viņu padomus kā novecojušus.





Kad mēs godājam savus vecākus un rūpējamies par tiem, mēs kalpojam arī Dievam. Bībele saka: Baznīcai jārūpējas par katru atraitni, kurai nav neviena cita, kas par viņu rūpētos. Bet, ja viņai ir bērni vai mazbērni, viņu pirmais pienākums ir mājās izrādīt dievbijību un atmaksāt vecākiem, rūpējoties par viņiem. Tas ir kaut kas, kas Dievam ļoti patīk... Bet tie, kas nerūpēsies par saviem radiniekiem, īpaši tie, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, ir nolieguši to, ko mēs ticam. Šādi cilvēki ir ļaunāki par neticīgajiem (1. Timotejam 5:3-4, 8).



Ne visiem vecāka gadagājuma cilvēkiem ir nepieciešama vai viņi vēlas pastāvīgu aprūpi savos bērnu namos. Viņi var dot priekšroku dzīvot kopienā ar citiem sava vecuma cilvēkiem, vai arī viņi var būt pilnīgi neatkarīgi. Neatkarīgi no apstākļiem mums joprojām ir pienākumi pret saviem vecākiem. Ja viņiem ir vajadzīga finansiāla palīdzība, mums viņiem ir jāpalīdz. Ja viņi ir slimi, mums par viņiem jārūpējas. Ja viņiem ir vajadzīga apmešanās vieta, mums vajadzētu piedāvāt savu māju. Ja viņiem nepieciešama palīdzība mājsaimniecības un/vai pagalma darbos, mums ir jāsniedz palīdzība. Un, ja viņi atrodas aprūpes iestādē, mums ir jānovērtē dzīves apstākļi, lai pārliecinātos, ka mūsu vecāki tiek pienācīgi un ar mīlestību aprūpēti.



Mēs nekad nedrīkstam pieļaut, ka pasaules rūpes aizēno vissvarīgākās lietas — kalpošanu Dievam, kalpojot cilvēkiem, īpaši cilvēkiem mūsu ģimenēs. Bībele saka: 'Godā savu tēvu un māti' — tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu — 'lai jums klājas labi un lai jūs uz zemes dzīvotu ilgi' (Efeziešiem 6:2-3).





Top