Ko Bībele saka par ambīcijām?

Atbilde



Ambīcijas tiek definētas kā intensīva tiekšanās pēc panākumiem vai spēka; vēlme iegūt godu, bagātību vai slavu. Būt ambiciozam pasaulīgā nozīmē būtībā nozīmē apņemšanos iegūt vairāk nekā savam tuvākajam. Tās devīze ir uzvar tas, kuram ir visvairāk rotaļlietu; ambīcijas cenšas būt numur viens. Tomēr Bībelē vārds ambīcijas iegūst pilnīgi jaunu dimensiju: ​​tiecieties dzīvot klusu dzīvi, nodarboties ar savām lietām un strādāt ar savām rokām... (1. Tesaloniķiešiem 4:11; sal. Filipiešiem 1: 17; Efeziešiem 5:8-10).

Tur, kur pasaule mums māca darīt visu, lai būtu labākie, lai mums būtu lielāka māja, greznāka automašīna, lielāka alga nekā mūsu kaimiņam, Bībele mums māca pretējo: lai nekas nenotiek savtīgu ambīciju vai iedomības dēļ, bet prāta pazemība, lai katrs citus vērtē labāk par sevi (Filipiešiem 2:3). Apustulis Pāvils mums saka: “Tāpēc arī mēs, mājās vai prombūtnē, vēlamies būt Viņam patīkami (2. Korintiešiem 5:9). Grieķu vārds, kas apzīmē ambīcijas, filotims , burtiski nozīmē cienīt kā pagodinājumu. Būt ambiciozam pašam par sevi nav nepareizi, problēma var būt tas, ko mēs vērtējam vai godājam. Bībele māca, ka mums jābūt mērķtiecīgiem, tomēr mērķis ir būt pieņemtam Kristum, nevis pasaulei. Kristus mums mācīja, ka būt pirmajiem Valstībā nozīmē kļūt par kalpiem (Mateja 20:26-28; Mateja 23:11-12).



Pāvils reiz uzdeva saprātīgu jautājumu: vai es tagad cenšos iegūt cilvēku vai Dieva atzinību? Vai arī es cenšos izpatikt vīriešiem? Viņa atbilde: Ja es joprojām censtos izpatikt cilvēkiem, es nebūtu Kristus kalps (Galatiešiem 1:10). Vēlāk Pāvils atkārtoja: Gluži pretēji, mēs runājam kā cilvēki, kurus Dievs ir apstiprinājis, lai mums uzticētu evaņģēliju. Mēs necenšamies izpatikt cilvēkiem, bet gan Dievam, kurš pārbauda mūsu sirdis (1. Tesaloniķiešiem 2:4). Pāvils apstiprina patiesību, ko pasludinājis pats Jēzus: kā jūs varat ticēt, ja pieņemat viens no otra uzslavu, taču necenšaties iegūt slavu, kas nāk no vienīgā Dieva? (Jāņa 5:44). Mums jājautā, kāds ir mūsu mērķis: izpatikt Dievam vai izpatikt cilvēkam?



Svētie Raksti skaidri māca, ka tie, kas meklē cilvēku godu un cieņu, nevar ticēt Jēzum (Mateja 6:24; Romiešiem 8:7; Jēkaba ​​4:4). Tie, kuru mērķis ir būt populāriem pasaulē, nevar būt patiesi, uzticīgi Jēzus Kristus kalpi. Ja mūsu mērķis ir meklēt pasaules lietas (1. Jāņa 2:16; Romiešiem 13:14), patiesībā mēs meklējam sevi un noliedzam Kristu un Viņa upuri (Mateja 10:33; Mateja 16:24). Bet, ja mūsu mērķis ir meklēt un godāt Kristu, mēs esam pārliecināti par Viņa dziļo apsolījumu: bet vispirms meklējiet Viņa valstību un Viņa taisnību, tad jums tas viss tiks dots (Mateja 6:33; sal. ar 1. Jāņa 2:2). 25).

Top