Kādi ir kosmoloģiskie argumenti par Dieva esamību?

Atbilde



Kosmoloģiskie argumenti mēģina pierādīt Dieva esamību, novērojot apkārtējo pasauli (kosmosu). Viņi sākas ar to, kas patiesībā ir visredzamākais: lietas pastāv. Pēc tam tiek apgalvots, ka šo lietu pastāvēšanas cēlonim bija jābūt Dieva tipa lietai. Šāda veida argumenti aizsākās līdz pat Platonam, un kopš tā laika tos izmantojuši ievērojami filozofi un teologi. Zinātne beidzot panāca teologus divdesmitajā gadsimtā, kad apstiprinājās fakts, ka Visumam ir sākums. Tātad mūsdienās kosmoloģiskie argumenti ir pat spēcīgi tiem, kas nav filozofi.

Ir divi kosmoloģisko argumentu pamatveidi, un vienkāršākais veids, kā tos iedomāties, ir vertikālais un horizontālais. Šie nosaukumi norāda virzienu, no kura nāk cēloņi. Arguments vertikālā formā ir tāds, ka katra radītā lieta tiek izraisīta tieši tagad (iedomājieties laika skalu ar bultiņu, kas vērsta uz augšu no Visuma uz Dievu). Horizontālā versija parāda, ka radīšanai sākumā bija jābūt iemeslam (iedomājieties to pašu laika skalu, tikai ar bultiņu, kas norāda atpakaļ uz sākuma punktu).



Horizontālais kosmoloģiskais arguments, ko sauc arī par kalama kosmoloģisko argumentu, ir nedaudz vieglāk saprotams, jo tas neprasa daudz filozofēšanas. Pamatarguments ir tāds, ka visam, kam ir sākums, ir jābūt cēloņiem. Visumam bija sākums; tāpēc Visumam bija iemesls. Šis iemesls, atrodoties ārpus visa Visuma, ir Dievs. Kāds varētu teikt, ka dažas lietas izraisa citas lietas, bet tas nenoliedz argumentu, jo arī šīm citām lietām bija jābūt cēloņiem, un tas nevar turpināties mūžīgi.



Lai ilustrētu kalamu jeb horizontālo kosmoloģisko argumentu, ņemsim vienkāršu piemēru: koki. Visi koki kādā brīdī sāka pastāvēt (jo tie ne vienmēr ir bijuši). Katra koka sākums bija sēklā (koka cēlonis). Bet katrai sēklai bija savs sākums (cēlonis) citā kokā. Nevar būt bezgalīgas virknes koks-sēkla-koks-sēkla, jo neviena sērija nav bezgalīga. Visas sērijas pēc definīcijas ir ierobežotas (ierobežotas). Nav tādas lietas kā bezgalīgs skaitlis, jo pat skaitļu sērijas ir ierobežotas (lai gan jūs vienmēr varat pievienot vēl vienu, jūs vienmēr esat pie galīga skaitļa). Ja ir beigas, tās nav bezgalīgas. Visām sērijām faktiski ir divas beigas — viena beigās un viena sākumā (mēģiniet iedomāties nūju ar vienu galu!). Ja nebūtu pirmā iemesla, tad cēloņu ķēde nekad nebūtu sākusies. Tāpēc vismaz sākumā ir pirmais cēlonis — tāds, kam nebija sākuma. Šis pirmais iemesls ir Dievs.

Kosmoloģiskā argumenta vertikālā forma ir nedaudz grūtāk saprotama, taču tā ir spēcīgāka. Vertikālais arguments ne tikai parāda, ka Dievam sākumā bija jāizraisa cēloņu ķēde, bet arī parāda, ka Viņam joprojām ir jārada lietas šobrīd. Atkal mēs sākam, atzīmējot, ka lietas pastāv. Turklāt, lai gan mēs bieži mēdzam domāt par esamību kā par īpašību, kas lietām pieder — ka, tiklīdz kaut kas ir izveidots, esamība ir tikai daļa no tā, kas tas ir, tas tā nav. Apsveriet trīsstūri. Mēs varam definēt trīsstūri kā plaknes figūru, kas veidojas, savienojot trīs punktus, kas nav taisnā līnijā, ar taisnu līniju segmentiem. Ievērojiet, kas neietilpst šajā definīcijā: esamība.



Šī trīsstūra definīcija būtu spēkā pat tad, ja trijstūri vispār nepastāvētu. Tāpēc trijstūra daba — kāda tā ir — negarantē, ka tāds eksistē (tāpat kā vienradži — mēs zinām, kas tie ir, bet tas nepadara tos par eksistenci). Tā kā trijstūra pastāvēšana nav daļa no trijstūra būtības, trijstūri ir jāpadara eksistēt ar kaut ko citu, kas jau pastāv (kādam ir jāuzzīmē trīsstūris). Tādējādi trīsstūri izraisa kaut kas cits, kam arī ir jābūt iemeslam. Tas nevar turpināties mūžīgi (nav bezgalīgu sēriju). Tāpēc kaut kam, kam nav jāpiešķir esamība, ir jāpastāv, lai sniegtu visam pārējam esamību.

Tagad izmantojiet šo piemēru visam Visumā. Vai kāds no tiem pastāv pats par sevi? Nē. Tātad Visumam bija jābūt pirmajam iemeslam, lai tas sāktu darboties, un tam ir nepieciešams arī kaut kas, lai tas pastāvētu tieši tagad. Vienīgais, kam nebūtu jāpiešķir eksistence, ir lieta, kas eksistē pēc savas būtības. Tas ir esamību. Šis kaut kas vienmēr pastāvētu, tam nebūtu iemesla, tam nebūtu sākuma, nebūtu ierobežojumu, būtu ārpus laika un būtu bezgalīgs. Tas kaut kas ir Dievs, 2. Mozus 3:14 ES ESMU. Debesis sludina Dieva godību, un debesis augšā sludina viņa roku darbu. Diena no dienas izlej runu, un nakts uz nakti atklāj zināšanas (Psalms 19:1–2).