Vai svēto / Marijas pielūgšana ir Bībele?

Atbilde



Bībelē ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir jāpielūdz tikai Dievs. Vienīgie gadījumi, kad Bībelē tiek pielūgts kāds cits, izņemot Dievu, ir viltus dievi, kas ir Sātans un viņa dēmoni. Visi Dieva Kunga sekotāji atsakās no pielūgsmes. Pēteris un apustuļi atteicās tikt pielūgti (Apustuļu darbi 10:25–26; 14:13–14). Svētie eņģeļi atsakās tikt pielūgti (Atklāsmes 19:10; 22:9). Atbilde vienmēr ir viena un tā pati: Pielūdziet Dievu!

Romas katoļi cenšas apiet šos nepārprotamos Rakstu principus, apgalvojot, ka viņi nepielūdz Mariju vai svētos, bet gan tikai godā Mariju un svētos. Cita vārda lietošana nemaina darāmā būtību. Godināšanas definīcija ir cieņa vai godbijība. Nekur Bībelē nav teikts, ka cienām citus, izņemot Dievu. Nav nekas nepareizs cienīt tos uzticīgos kristiešus, kuri ir bijuši pirms mums (skat. Ebrejiem 11. nodaļu). Nav nekā slikta, ja godāt Mariju kā Jēzus zemes māti. Bībelē Marija ir aprakstīta kā Dieva ļoti labvēlīga (Lūkas 1:28). Tajā pašā laikā Bībelē nav norādījumu cienīt tos, kas ir nokļuvuši debesīs. Mums ir jāseko viņu piemēram, jā, bet pielūgt, cienīt vai godināt, nē!



Kad katoļi ir spiesti atzīt, ka viņi patiesībā pielūdz Mariju, viņi apgalvos, ka viņi pielūdz Dievu caur viņu, slavējot brīnišķīgo radību, ko Dievs ir radījis. Marija, viņuprāt, ir visskaistākā un brīnišķīgākā Dieva radība, un, slavējot viņu, viņi slavē viņas Radītāju. Katoļiem tas ir analoģisks mākslinieka uzslavas sniegšanai, slavinot viņa skulptūru vai gleznu. Problēma ir tāda, ka Dievs nepārprotami pavēl nepielūgt Viņu caur radītajām lietām. Mēs nedrīkstam locīties un pielūgt nekam, kas ir augšā debesīs vai zem zemes (2. Mozus 20:4–5). Romiešiem 1:25 nevar būt skaidrāks: viņi Dieva patiesību samainīja pret meliem un pielūdza radītajām lietām un kalpoja tām, nevis Radītājam, kurš tiek slavēts mūžīgi. Āmen. Jā, Dievs ir radījis brīnišķīgas un pārsteidzošas lietas. Jā, Marija bija dievbijīga sieviete, kas ir mūsu cieņas vērta. Nē, mums noteikti nevajadzētu pielūgt Dievu kā vietnieku, slavējot lietas (vai cilvēkus), ko Viņš ir radījis. Tāda rīcība ir klaja elkdievība.



Galvenais veids, kā katoļi godina Mariju un svētos, ir lūgšana viņiem. Taču lūgšana ikvienam citam, izņemot Dievu, ir pret Bībeli vērsta. Neatkarīgi no tā, vai Marijai un/vai svētajiem tiek lūgts, vai arī viņi tiek lūgti pēc viņu lūgšanām — neviena no tām nav Bībeliska. Lūgšana ir pielūgsmes akts. Kad mēs lūdzam Dievu, mēs atzīstam, ka mums ir vajadzīga Viņa palīdzība. Vēršot mūsu lūgšanas kādam citam, izņemot Dievu, tiek atņemta Dievam tikai Viņa godība.

Vēl viens veids, kā katoļi godina Mariju un svētos, ir veidot viņu statujas un attēlus. Daudzi katoļi izmanto Marijas un/vai svēto attēlus kā veiksmes piekariņus. Jebkāda virspusēja Bībeles lasīšana atklās šo praksi kā klaju elkdievību (2. Mozus 20:4–6; 1. Korintiešiem 12:1–2; 1. Jāņa 5:21). Rožukroņa krelles berzēšana ir elkdievība. Sveču aizdegšana pirms statujas vai svētā attēlojuma ir elkdievība. Jāzepa statujas apglabāšana cerībā pārdot savu māju (un neskaitāmas citas katoļu prakses) ir elkdievība.



Terminoloģija nav problēma. Neatkarīgi no tā, vai šī prakse tiek aprakstīta kā pielūgsme vai godināšana vai kāds cits termins, problēma ir tā pati. Ikreiz, kad mēs kādam citam piedēvējam kaut ko, kas pieder Dievam, tā ir elkdievība. Bībele nekur nedod mums norādījumus cienīt, lūgt, paļauties vai godināt kādu citu, izņemot Dievu. Mums ir jāpielūdz tikai Dievs. Slava, slava un gods pieder tikai Dievam. Tikai Dievs ir cienīgs saņemt slavu, godu un spēku (Atklāsmes 4:11). Tikai Dievs ir cienīgs saņemt mūsu pielūgsmi, pielūgsmi un slavēšanu (Nehemijas 9:6; Atklāsmes 15:4).

Top