Vai Bībeles kodiem ir kāds derīgums?

Vai Bībeles kodiem ir kāds derīgums? Atbilde



Bībeles kodi ir slēpti vēstījumi, kas it kā pastāv Svēto Rakstu oriģināltekstā. Daudzi cilvēki apgalvo, ka ir atklājuši Bībeles kodus, izmantojot matemātiskos modeļus. Daži kodi tiek atrasti, skaitot burtus vai katram teksta burtam piešķirot skaitliskas vērtības (to sauc par teomātiku). Ar datoru palīdzību tiek atrasti sarežģītāki kodi. Piemēram, daži ir skatījušies Jesajas 53:5 (Bet viņš tika caurdurts par mūsu pārkāpumiem, viņš tika saspiests par mūsu netaisnībām; sods, kas atnesa mums mieru, bija uz viņu, un ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti) un izmantoja katru divpadsmito. Ebreju burts, uzrakstīts teikums Jēzus ir mans vārds.



Tātad šķiet, ka ir daži Bībeles kodi, kas atklāj konkrētu, nozīmīgu informāciju. Mēs nevaram pilnībā izslēgt iespēju, ka Dievs savā Vārdā ir slēpis vēstījumus. Dievs noteikti spēj strukturēt Savu iedvesmoto Vārdu tik sarežģītā veidā. Tomēr mēs zinām, ka Dievs vēlas, lai mēs saprastu Viņa Vārdu (2. Timotejam 3:16–17), tāpēc mums jājautā, kāpēc Viņš slēpj vērtīgu informāciju, ko cilvēki nespētu atšifrēt tūkstošiem gadu.





Ir dažas problēmas ar ideju par Bībeles kodiem. Pirmkārt, Bībele nekad nedod mājienu par iekšējo kodu esamību (neskatoties uz Salamana Pamācībām 25:2), tāpēc visi Bībeles kodi ir cilvēku konstrukciju rezultāts, kas pārklāts ar tekstu. Jēzus visos laikos, kad Viņš citē Bībeles vietas, nekad neizmanto Bībeles kodu, lai izceltu nozīmi. Apustulis Pāvils, kad viņš atsaucas uz Vecās Derības rakstvietām, nekad neizmanto Bībeles kodu, lai sniegtu dziļāku ieskatu. To pašu var teikt par visi no citiem Bībeles autoriem.



Arī Bībeles kodi nav nepieciešami. Tas, kas mums jāzina un jāpiemēro, ir pietiekami skaidrs, tieši lasot Dieva Vārdu. Mūsu pestīšana nāk caur aicinājumu Kristum glābt mūs no mūsu grēka. Piesaukšana Kristum nāk, kad mēs Viņam ticam. Ticība rodas Dieva Vārda klausīšanās rezultātā. Dzirdēšana notiek, kad cilvēki iziet un sludina Dieva Vārdu citiem (Romiešiem 10:9–17). Pēc pestīšanas mēs augam Kristū, pārtiekot no Dieva Vārda (Psalms 119:9–11,105; 2. Timotejam 3:16–17; 1. Pētera 2:2). Visas šīs vietas attiecas uz Bībeles teksta uztveri pēc nominālvērtības un tā principu piemērošanu. Pestīšana un svētdarīšana nav atkarīga no Bībeles kodeksu meklēšanas.



Turklāt Bībeles kodu identificēšana vienmēr ir zināmā mērā patvaļīga. Atklāšanas un interpretācijas process lielā mērā ir atkarīgs no pētnieka perspektīvas. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad Bībeles kodeksi tiek uzskatīti par pravietiskiem. Daži kodu meklētāji apgalvo, ka ir atraduši atsauces uz Pasaules tirdzniecības centru, Jasiru Arafatu, Bilu Klintonu, Sibīrijas mēri un dažādām zemestrīcēm un citām katastrofām.



Vai Bībele ir sarežģīta grāmata? Jā. Vai tas ir sarežģītāk, nekā mēs zinām? Jā, noteikti. Vai ir iespējams, ka Dievs Svēto Rakstu oriģināltekstā ir iestrādājis slēptus vēstījumus? Jā, iespējams, ka Bībeles kodi pastāv. Bet atkal vienkārša Bībeles lasīšana runā pati par sevi. Viss, kas mums vajadzīgs no Bībeles, ir iegūts, tiešā veidā izpētot tās tekstu (2. Timotejam 2:15; 3:16–17). Nav nepieciešami laikietilpīgie burtu skaitīšanas, secību meklēšanas un teksta kārtošanas uzdevumi dažādos režģos, lai atrastu apšaubāmus modeļus un subjektīvas interpretācijas.



Top