Vai tas ir nepareizi, ja kristietis ir nomākts?

Vai tas ir nepareizi, ja kristietis ir nomākts? Atbilde



Depresija ir zināmā mērā aktuāla problēma kristiešu vidū. Daži kategoriski pasludina to par grēku. Domājams, ka depresija atklāj ticības trūkumu Dieva solījumiem, Dieva spriedumu par grēcīgu uzvedību vai vienkārši slinkumu. Mēs zinām, ka Dievs ir labs un mīlošs un ka mēs Viņā esam drošībā, tāpēc par ko būt nomāktam? Citi kategoriski atzīst depresiju par medicīnisku problēmu. Domājams, ka visa depresija ir smadzeņu ķīmiskās nelīdzsvarotības rezultāts, tāpēc depresija nav sliktāka par gripu. Un tad pa vidu ir tie, kuri īsti nav pārliecināti, kas ir depresijas neglītais zvērs. Ticība šķiet zināmā mērā saistīta, bet arī smadzeņu ķīmiskās vielas. Protams, ir arī nomāktie kristieši, kuri jūtas vainīgi, aizsargājoši, apmulsuši, apmaldījušies vai vienkārši pārāk nomākti, lai pat rūpētu, ko domā baznīca. Tātad, vai tas ir nepareizi, ja kristietis ir nomākts?



Termiņš nomākts ir diezgan brīvs. Tas var attiekties uz diagnosticētu medicīnisku stāvokli (klīnisku depresiju), bet tas var attiekties arī uz īslaicīgu skumju vai apātijas sajūtu vai miglainu, ilgstošu savārgumu. Šajā rakstā tiks mēģināts īsi aplūkot vairākas no šīm nozīmēm depresija .





Dažiem cilvēkiem ķīmiska vai hormonāla nelīdzsvarotība izraisa nomāktu stāvokli. Tas ir raksturīgākais sievietēm, kurām ir pēcdzemdību depresija vai cilvēkiem, kuri lieto noteiktus medikamentus. Citreiz depresija ir situācijas, ko izraisa nelabvēlīgi apstākļi, dzīves pārmaiņas, garīga krīze utt. Mūsu emocionālā reakcija uz šīm krīzēm savukārt var izraisīt ķīmisku nelīdzsvarotību. Patiešām, cilvēki ir radīti brīnišķīgi un brīnišķīgi (Psalms 139:14), un nav jābrīnās, ka mūsu bioloģija mijiedarbojas ar mūsu emocijām un otrādi. Kad cilvēks ir nomākts, hormonālās nelīdzsvarotības un negatīvo emociju ciklu var būt grūti pārtraukt. Neatkarīgi no tā, vai emocijas izraisa bioloģijas izmaiņas vai bioloģija izraisa emociju izmaiņas, iegūtie simptomi ir vienādi.



Veselības stāvoklis nav grēks. Tomēr tas, kas noved cilvēku līdz šādam stāvoklim, var būt grēkā. Piemēram, tas nav nepareizi, ja ir diabēts, bet ir nepareizi būt rijīgam (un abi ir dažreiz saistīti). Arī tas, kā cilvēks reaģē uz patiesu veselības stāvokli, var būt grēcīgs. Piemēram, būtu grēcīgi, ja persona ar cukura diabētu izmantotu savu slimību, lai manipulētu ar citiem vai pieņemtu upura mentalitāti vai attieksmi pret tiesībām.



Tomēr bieži vien mēs uzskatām, ka tie, kuriem ir cukura diabēts vai citi veselības traucējumi, ir mazāk vainīgi nekā cilvēki ar depresiju. Kādu iemeslu dēļ garīgās slimības, īpaši depresija, biežāk ir saistītas ar grēcīgiem cēloņiem, nevis fiziskām slimībām. Depresija nav ekskluzīvi medicīniska problēma, un tā nav ekskluzīvi emocionāla vai garīga problēma.



Depresiju bieži uzskata par pastāvīgu skumju sajūtu. Protams, ir pareizi skumt. Mēs dzīvojam sāpju pasaulē (1. Mozus 3:14–19; Romiešiem 8:20–22), un Jēzus raudāja par Lācara nāvi (Jāņa 11:35). Nav nepieciešams vienmēr uzvilkt laimīgu seju un izlikties, ka viss ir kārtībā, ja tā nav.

Ir daudz Bībeles piemēru, kad Dieva cilvēki cīnās ar skumjām, pat līdz depresijai. Dāvids rakstīja: Pieraksti manu postu; uzskaiti manas asaras savā rullī — vai tās nav tavā ierakstā? (Psalms 56:8). Dāvids, vīrs pēc [Dieva] sirds (Ap. d. 13:22), nenoklusēja savas skumjas; viņš to izteica Dievam. Gan Mozus (4.Mozus 11:15), gan Elija (1.Ķēn.19:3–5), divi ticības varoņi, atzinās Dievam, ka viņi dod priekšroku mirt, nevis dzīvot savā pašreizējā realitātē. Ne vienam, ne otram Dievs nepārmeta savas jūtas; drīzāk abi tika sagaidīti ar Dieva mīlestību un nodrošinājumu. Bībele nekautrējas atzīt cilvēka emociju realitāti. Skumjas ir daļa no dzīves, un tās nav nosodāmas.

Kā ticīgie mēs esam mudināti redzēt Dieva plāna lielāku realitāti pat mūsu skumju un nomāktības vidū. Jā, šī pasaule ir pagrimusi un bieži sāpīga. Tas var būt nomācoši. Bet Dievs ir daudz lielāks. Viņš ir darbā, uzvaroši. Mozus un Elija saņēma Dieva nodrošinājumu un piedzīvoja Viņa veldzēšanos. Drīz pēc tam, kad Dāvids bija izgājis skumjas, viņš slavēja Dievu. Jēzus sacīja: To es jums sacīju, lai jums Manī būtu miers. Šajā pasaulē jums būs problēmas. Bet pie sirds! Esmu uzvarējis pasauli.

Kristiešiem ir atļauts saukt problēmas par to, kas tās ir. Tajā pašā laikā mēs jūtamies Dieva gādībā. Sirds pieņemšana dara nozīmē uzlīmēt smaidu vai ignorēt tukšuma sajūtu, ko rada depresija. Tā dara nozīmē, ka depresija netiek ārstēta, izmantojot konsultācijas vai medikamentus. Tā dara nozīmē ignorēt attiecību sāpes vai nepareizo priekšstatu, kas ir noveduši pie depresijas (sātana meli, ja mēs tiem ticam, novedīs mūs izmisumā). Tā dara nozīmē noliegt faktu, ka depresija varētu būt mūža cīņa.

Kāda sirdslieta dara nozīmē nodot visas mūsu sāpes Dievam. Tas dara nozīmē turpināt uzticēties Viņam. Tas dara nozīmē ticēt, ka tas, ko Viņš saka par sevi un par mums, ir patiesība, pat ja mums tā nešķiet. Tas dara nozīmē saņemt nepieciešamo palīdzību, cīnīties ar depresiju, nevis ļauties tai. Mēs atzīstam pasaules samaitātību, bet atzīstam arī Dieva pietiekamību.

Nav nepareizi būt nomāktam. Bet ir nepareizi — un tas nav īpaši noderīgi, lai pārvarētu nomākto stāvokli — atteikties no Dieva, kad esam nomākti. Kāpēc, mana dvēsele, tu esi nomākta? Kāpēc manī ir tik satraukts? Lieciet savu cerību uz Dievu, jo es vēl slavēšu Viņu, savu Pestītāju un savu Dievu (Psalms 43:5).



Top