Vai apustuliskā pēctecība ir Bībele?

Vai apustuliskā pēctecība ir Bībele? Atbilde



Apustuliskās pēctecības doktrīna ir pārliecība, ka 12 apustuļi nodeva savas pilnvaras pēctečiem, kuri pēc tam nodeva apustulisko varu saviem pēctečiem, turpinoties gadsimtiem ilgi, pat līdz mūsdienām. Romas katoļu baznīca Pēteri uzskata par apustuļu vadītāju, kuram ir vislielākā autoritāte, un tāpēc viņa pēcteči veic vislielāko autoritāti. Romas katoļu baznīca apvieno šo pārliecību ar jēdzienu, ka Pēteris vēlāk kļuva par pirmo Romas bīskapu un ka Romas bīskapus, kas sekoja Pēterim, agrīnā baznīca pieņēma kā centrālo autoritāti starp visām baznīcām. Apustuliskā pēctecība apvienojumā ar Pētera pārākumu apustuļu vidū rada to, ka Romas bīskaps ir katoļu baznīcas augstākā autoritāte – pāvests.






Tomēr nekur Svētajos Rakstos Jēzus, apustuļi vai kāds cits Jaunās Derības rakstnieks neizteica ideju par apustulisko pēctecību. Turklāt arī Pēteris netiek pasniegts kā augstākais pār citiem apustuļiem. Apustulis Pāvils patiesībā norāja Pēteri, kad Pēteris citus maldināja (Galatiešiem 2:11-14). Jā, apustulim Pēterim bija ievērojama loma. Jā, iespējams, apustulis Pēteris bija apustuļu vadītājs (lai gan Apustuļu darbu grāmatā ir minēts, ka apustulim Pāvilam un Jēzus brālim Jēkabam ir arī ievērojamas vadošās lomas). Lai nu kā, Pēteris nebija pavēlnieks vai augstākā autoritāte pār citiem apustuļiem. Pat ja apustulisko pēctecību varētu pierādīt no Svētajiem Rakstiem, ko nevar, apustuliskā pēctecība neizraisītu to, ka Pētera pēcteči būtu absolūti augstāki pār citiem apustuļu pēctečiem.



Katoļi kā apustuliskās pēctecības piemēru norāda, ka Matīss tika izvēlēts Jūdas vietā kā divpadsmitais apustulis Apustuļu darbu 1. nodaļā. Lai gan Matīss patiešām kļuva par Jūdas pēcteci apustuļa amatā, tas nekādā ziņā nav arguments apustuliskās pēctecības turpināšanai. Matiasa izraudzīšana Jūdas vietā ir tikai arguments, lai baznīca aizstātu bezdievīgos un neuzticīgos vadītājus (piemēram, Jūdu) ar dievbijīgiem un uzticīgiem vadītājiem (piemēram, Matiasu). Nekur Jaunajā Derībā neviens no divpadsmit apustuļiem nav pierakstīts kā savu apustulisko pilnvaru nodošana pēctečiem. Neviens no apustuļiem nekur neparedz, ka nodos savu apustulisko autoritāti. Nē, Jēzus lika apustuļiem būvēt baznīcas pamatus (Efeziešiem 2:20). Kāds ir apustuļu celtās baznīcas pamats? Jaunā Derība – apustuļu darbu un mācību pieraksts. Baznīcai nav vajadzīgi apustuliskie pēcteči. Baznīcai ir vajadzīga apustuļu mācība, kas ir precīzi ierakstīta un saglabāta. Un tieši to Dievs ir paredzējis Savā Vārdā (Efeziešiem 1:13; Kolosiešiem 1:5; 2. Timotejam 2:15; 4:2).





Īsāk sakot, apustuliskā pēctecība nav Bībeliska. Apustuliskās pēctecības jēdziens Rakstos nekad nav atrodams. Rakstos ir atrodams tas, ka patiesā baznīca mācīs to, ko māca Raksti, un salīdzinās visas doktrīnas un prakses ar Rakstiem, lai noteiktu, kas ir patiess un pareizs. Romas katoļu baznīca apgalvo, ka pastāvīgas apustuliskās autoritātes trūkums izraisa doktrināru apjukumu un haosu. Tā ir neveiksmīga patiesība (ko apustuļi atzina), ka radīsies viltus skolotāji (2. Pētera 2:1). Jāatzīst, ka augstākās varas trūkums starp nekatoļu baznīcām rada daudz dažādu Bībeles interpretāciju. Tomēr šīs interpretācijas atšķirības nav radušās tādēļ, ka Raksti ir neskaidri. Drīzāk tie ir pat nekatoļu kristiešu rezultāts, kas turpina katoļu tradīciju interpretēt Svētos Rakstus saskaņā ar savām tradīcijām. Ja Svētos Rakstus pēta pilnībā un atbilstošā kontekstā, patiesību var viegli noteikt. Doktrinālās atšķirības un konfesionālie konflikti ir rezultāts tam, ka daži kristieši atsakās piekrist Svēto Rakstu teiktajam, nevis tāpēc, ka nav augstākās autoritātes Svēto Rakstu interpretācijai.



Saskaņošana ar Svēto Rakstu mācībām, nevis apustuliskā pēctecība, ir baznīcas patiesuma noteicošais faktors. Tas, kas ir minēts Svētajos Rakstos, ir doma, ka Dieva Vārdam bija jākļūst par ceļvedi, kam draudzei bija jāseko (Apustuļu darbi 20:32). Tieši Svētajiem Rakstiem bija jābūt nekļūdīgam mācīšanas un prakses mērkocim (2. Timotejam 3:16-17). Mācības ir jāsalīdzina ar Svētajiem Rakstiem (Apustuļu darbi 17:10-12). Apustuliskā autoritāte tika nodota caur apustuļu rakstiem, nevis ar apustulisko pēctecību.



Top