Vai stāsts par Ādamu un Ievu ir jāsaprot burtiski?

Vai stāsts par Ādamu un Ievu ir jāsaprot burtiski? Atbilde



Uz brīdi pieņemsim, ka Ādama un Ievas stāsts tāds ir jāsaprot burtiski. Kāds būtu rezultāts? Vai kristietība būtībā paliktu nemainīga ar Ādama un Ievas stāsta ne-burtisku izpratni? Nē. Patiesībā tam būtu nopietna ietekme uz gandrīz katru kristīgās ticības principu un doktrīnu. Ja Ādams nebija īsts cilvēks, tad grēks neienāca pasaulē caur vienu cilvēku, kā teikts Romiešiem 5:12. Kā tad grēks ienāca pasaulē? Turklāt, ja Jaunajā Derībā ir nepareiza informācija par to, kā grēks ienāca pasaulē, ar ko vēl tā ir nepareiza? Ja Romiešiem 5:12 ir nepareizs, kā mēs zinām, ka viss Romiešiem 5:8–15 nav nepareizs? Ja stāsts par Ādamu un Ievu nav jāuztver burtiski — ja viņi patiesībā neeksistēja —, tad nebija neviena, kas saceltos, nebija grēkā krišanas. Sātans, lielais krāpnieks, nevēlas neko labāku, kā tikai to, lai cilvēki ticētu, ka Bībele nav jāuztver burtiski un ka stāsts par cilvēka krišanu ir mīts. Kāpēc? Jo, tiklīdz mēs sākam noliegt Bībeles daļas, mēs zaudējam uzticību Bībelei. Kāpēc mums vajadzētu ticēt visam, ko saka Dieva Vārds, ja mēs nevaram uzticēties visam, ko tas saka?



Jēzus mācīja, ka Dievs radīja vienu vīrieti un vienu sievieti (Marka 10:6), un Lūkas 11:51 piemin Ābelu, Ādama un Ievas dēlu. Vai Jēzus kļūdījās savos uzskatos? Vai arī Jēzus zināja, ka nav burtiski Ādama un Ievas, un Viņš vienkārši pielāgoja savu mācību cilvēku uzskatiem (t.i., meloja)? Ja Jēzus kļūdās savos uzskatos, Viņš nav Dievs. Ja Jēzus apzināti maldina cilvēkus, Viņš grēko un tāpēc nevar būt Glābējs (1. Pētera 1:19).





Tāpēc šī ir tik nopietna problēma. Noliegt Ādama un Ievas burtiskumu nozīmē nostādīt sevi pretstatā Jēzum un apustulim Pāvilam. Ja kādam ir uzdrīkstēšanās apgalvot, ka viņam ir taisnība, bet Jēzus un Pāvils kļūdās, tad Jēzus ir grēcinieks, nevis Dievs un nevis Glābējs; apustulis Pāvils ir viltus pravietis; un Bībele nav iedvesmota, nekļūdīga vai uzticama.



Bībele skaidri parāda Ādamu un Ievu kā burtiskus cilvēkus, kas pastāvēja burtiskā Ēdenes dārzā. Viņi burtiski sacēlās pret Dievu, viņi burtiski ticēja sātana meliem un burtiski tika izraidīti no dārza (1. Mozus 3:24). Viņiem bija burtiski bērni, kuri visi mantoja grēka dabu, un šī daba tika nodota nākamajām paaudzēm līdz pat šai dienai. Par laimi, Dievs apsolīja burtisku Pestītāju, kas mūs atpestīs no šīs grēka dabas (1. Mozus 3:15). Šis Pestītājs ir Jēzus Kristus, saukts par pēdējo Ādamu (1. Korintiešiem 15:45), kurš nomira pie krusta un burtiski augšāmcēlās. Tie, kas tic Kristum, saņems burtisku pestīšanu un pavadīs mūžību burtiskās debesīs.



Kristieši, kas noliedz stāstu par Ādamu un Ievu, būtībā noliedz savu ticību. Bībeles vēsturisko stāstījumu burtiskās interpretācijas noraidīšana ir slidens ceļš. Ja Ādams un Ieva neeksistēja, vai Kains un Ābels nebija īsti? Vai Sets pastāvēja un vai viņam bija dievbijīga līnija, kas veda līdz Ābrahāmam un galu galā pie paša Jēzus? Kur Lūkas ģenealoģijā (Lūkas 3:23–38) vārdi pārstāj atsaukties uz burtiskiem cilvēkiem un sāk atsaukties uz mītiskiem varoņiem? Atzīt Ādamu un Ievu, jo tie nav burtiski, nozīmē noliegt Lūkas evaņģēlija precizitāti, izteikt apgalvojumus par Mozus pierakstu un nojaukt pārējās Bībeles pamatus.



Dieva Vārds apgalvo, ka ir patiess (Psalms 119:160). Jēzus Kristus pasludināja Dieva Vārdu par patiesību (Jāņa 17:17). Viss Dieva Vārds ir Dieva iedvests (2. Timotejam 3:16-17). Šie paziņojumi ietver Bībeles stāstu par Ādamu un Ievu.



Top