Ja es nepiedodu citiem, vai tas nozīmē, ka mani grēki netiek piedoti?

Ja es nepiedodu citiem, vai tas nozīmē, ka mani grēki netiek piedoti? Ko nozīmē Mateja 6:14-15? Atbilde



Mateja 6. nodaļa nemāca, ka mūsu mūžīgais liktenis ir balstīts uz mūsu piedošanu citiem cilvēkiem; tomēr tas māca, ka mūsu attiecības ar Dievu tiks sabojātas, ja mēs atteiksimies piedot tiem, kas mūs ir aizvainojuši. Bībelē ir skaidrs, ka Dievs ar savu žēlastību piedod grēku, pamatojoties tikai uz Kristus darbu pie krusta, nevis uz cilvēka rīcību. Mūsu tiesības Viņa priekšā ir nostiprinātas tikai uz vienu lietu — uz Kristus pabeigto darbu (Jāņa 3:16; 1. Jāņa 2:2; 1. Jāņa 4:10). Sodu par mūsu grēku maksā Kristus, un mēs to iegūstam no žēlastības caur ticību, nevis ar mūsu pašu taisniem darbiem (Efeziešiem 2:8-9). Neviens nespēs stāties Dieva priekšā, pieprasot, lai viņa grēki tiktu aizmirsti tikai tāpēc, ka viņš ir piedevis citiem. Mūsu grēki tiek piedoti tikai tad, kad mēs esam no jauna piedzimuši un caur Dieva Garu ticībā Jēzum Kristum ieguvuši jaunu dzīvi. Tāpēc Jēzus nerunā uz Dieva sākotnējo piedošanas aktu (izlīgšanu), ko mēs piedzīvojām, kad pirmo reizi ticējām evaņģēlijam.






Viņš runā par ikdienas šķīstīšanu, ko mēs iegūstam, izsūdzot savus grēkus, lai atjaunotu sadraudzību ar mūsu debesu Tēvu — sadraudzību, kuru pārtrauc ikdienas grēka aptraipīšana, kas ietekmē mūs visus. Tā nav pilnīga attīrīšana no grēka, kas nāk ar pestīšanu žēlastībā caur ticību, bet vairāk līdzinās kāju mazgāšanai, ko Jēzus apraksta Jāņa 13:10. Visa miesa ir tīra, Viņš sacīja mācekļiem, bet viņu kājas bija netīras no staigāšanas pasaulē. Piedošana šajā nozīmē ir tas, ko Dievs draud liegt kristiešiem, kuri atsakās piedot citiem.



Mateja 6. nodaļā Jēzus māca mācekļiem, kā lūgt, un, to darot, izklāsta, kā mēs tiekam atjaunoti tuvībā ar Dievu ikreiz, kad esam Viņam nepatikuši. Patiesībā Jēzus liek mums savās lūgšanās iestrādāt lūgumu, lai Dievs mums piedod tāpat kā mēs esam piedevuši citiem, kas mums ir nodarījuši pāri (Mateja 6:12). Ja ir tādi, kuriem mēs neesam piedevuši, kad paši lūdzam piedošanu, tad praktiski mēs lūdzam Dievu pēc grēkošanas neatjaunot ar mums pareizas attiecības. Lai uzsvērtu to, cik svarīgi ir atjaunot izjukušās attiecības ar mūsu brāļiem un māsām, Jēzus norāda, ka lūgt Dievam piedošanu par saviem grēkiem, vienlaikus atņemot piedošanu kādam citam, ir ne tikai dīvaini, bet arī liekulīgi. Mēs nevaram staigāt ar Dievu patiesā sadraudzībā, ja atsakāmies piedot citiem.





Protams, nepiedodošs gars ir nopietns grēks, un tas ir jāatzīst Dievam. Ja mūsu sirdīs ir nepiedošana pret kādu citu, tad mēs rīkojamies Dievam netīkamā veidā, apgrūtinot mūsu lūgšanas un pareizas dzīves attiecības ar Viņu. Dievs neuzklausīs mūsu lūgšanas, ja vien mēs arī neparādīsim, ka esam gatavi sniegt piedošanu. Citējot Džonu Kalvinu šajā pantā: Ja mēs neesam cietāki par dzelzi, šim pamudinājumam vajadzētu mūs mīkstināt un darīt gatavus piedot apvainojumus ( Komentāri par Mateju, Marku un Lūku , sēj. 1).



Otra Bībelē ticamā Mateja evaņģēlija 6:14-15 interpretācija ir tāda, ka ikviens, kurš atsakās piedot citiem, pierāda, ka viņš pats nav patiesi saņēmis Kristus piedošanu. Jebkurš grēks, kas izdarīts pret mums, neatkarīgi no tā, cik briesmīgs ir, ir mazsvarīgs salīdzinājumā ar mūsu grēkiem pret Dievu. Ja Dievs mums ir piedevis tik daudz, kā mēs varētu atteikties piedot citiem tik 'maz'? Mateja 6:14-15 saskaņā ar šo uzskatu pasludina, ka ikviens, kas piedod citiem, nav patiesi pieredzējis Dieva piedošanu. Abas interpretācijas stingri noliedz, ka pestīšana ir atkarīga no mūsu piedošanas citiem. Neatkarīgi no tā, vai Mateja evaņģēlijs 6:14-15 runā par “attiecību piedošanu”, vai arī tas ir paziņojums, ka nepiedošana ir neticīga cilvēka pazīme, galvenā patiesība ir tāda pati. Mums ir jāpiedod citiem, jo ​​Dievs caur Kristu mums ir piedevis (Efeziešiem 4:32). Tas ir nepareizi, ja kāds, kurš patiesi ir pieredzējis Dieva piedošanu, atsakās piešķirt piedošanu citiem.



Top