Kā kristietim vajadzētu uztvert svara zaudēšanu?

Kā kristietim vajadzētu uztvert svara zaudēšanu? Ko Bībele saka par aptaukošanos un svara zudumu? Atbilde



Lai gan Bībelē nekas nav īpaši pieminēts aptaukošanās un svara zaudēšanas problēmai, Dieva Vārdā ir daudz par mūsu veselības un rūpes par savu ķermeni nozīmi. Dievs mūs brīdina no rijības. Vecajā Derībā Dievs deva konkrētus norādījumus par to, ko ēst Viņa tautai, izraēliešiem (5. Mozus 14:1–21). Lielākā daļa no šīm pavēlēm bija paredzētas, lai neļautu izraēliešiem ēst kaitīgu pārtiku, kas negatīvi ietekmētu viņu veselību. Dažas no pavēlēm tika dotas arī tāpēc, lai Dieva ļaudis neatdarinātu apkārtējo elku pielūdzēju paradumus.



Rijība, kas ir pārēšanās vai pārmērīga dzeršana, ir nosodīta Bībelē (Salamana Pamācības 23:20–21). Rijība var apdraudēt veselību un izsmelt cilvēka finanses. Turklāt mīlestība pret ēdienu un dzērieniem var pārāk viegli kļūt par elku mūsu dzīvē. Viss, kas ieņem Dieva vietu vai kļūst par mūsu galveno uzmanību, pēc definīcijas ir elks un tādējādi grēks pret Dievu (2. Mozus 20:3–6). Salamana Pamācības 23:2 mūs mudina piebāzt nazi pie rīkles, ja tu esi pakļauts rijībai; citiem vārdiem sakot, mēs tiekam mudināti ierobežot savu apetīti.





Jaunajā Derībā Pāvils stāsta Jēzus Kristus sekotājiem, ka viņu ķermeņi ir Svētā Gara tempļi (1. Korintiešiem 6:19–20). Tādā gadījumā mums vajadzētu rūpēties par savu ķermeni un uzturēt to pēc iespējas veselīgāk. Zinot, ka aptaukošanās var izraisīt vairākas veselības problēmas, tostarp muguras un ceļgalu sāpes un kardiovaskulāras komplikācijas, mums ir jāizdara saprātīga izvēle attiecībā uz pārtiku, dzērieniem un vingrinājumiem.



Mums jābūt uzmanīgiem, lai nenorādītu, ka liekais svars ir sinonīms rijībai. Tā būtu pārmērīga vienkāršošana. Patiešām ir veselības stāvokļi un zāles, kas izraisa svara pieaugumu un situācijas, kas neļauj pareizi vingrot. Šādi apstākļi prasa daudz lielākas pūles nekā vidusmēra cilvēks, lai kontrolētu savu svaru.



Ja nav vainu mīkstinošu apstākļu, tad liekais svars parasti liecina par nelīdzsvarotu dzīvi. Trauksme un depresija ir daži no visbiežāk sastopamajiem iemesliem, kāpēc ēst nesabalansēti. Nemierīga ēšana ir daudz biežāka, nekā vairums cilvēku saprot. Protams, Bībelē ir daudz ko teikt par to, kā tikt galā ar trauksmi un depresiju. Dievs saviem bērniem vairākkārt saka, lai viņi nebaidās un savas rūpes mest uz Viņu (1. Pētera 5:7).



Jēzus mācīja mums meklēt līdzsvaru starp fizisko un garīgo: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no katra vārda, kas nāk no Dieva mutes (Mateja 4:4). Lai censtos panākt līdzsvaru mūsu ēšanas paradumos un līdzsvarotu savas fiziskās vajadzības ar garīgajām vajadzībām, ir vajadzīga gudrība.

Svara zaudēšanai ir nepieciešams vairāk nekā tikai vēlme zaudēt svaru. Ir iespējams kaut ko vēlēties un nekad to nesasniegt. Kristīgajā dzīvē mums ir jāpieņem lēmumi, kas noņem veco un uzvelk jauno (Efeziešiem 4:22–24). Tāpat, lai sasniegtu līdzsvaru savā uzturā, mums ir jāatmet vecie ieradumi un jāveido jauni. Arī kristīgā dzīve mums māca, ka gūt panākumus ir vieglāk, ja mēs dalāmies ceļojumā ar citiem. Tādā pašā veidā svara zudumu vislabāk var panākt ar citiem, kas var nodrošināt zināmu atbildības pakāpi.

Lai gan aptaukošanās un svara zudums ir pamatotas bažas, mums jābūt uzmanīgiem, lai nekļūtu apsēsti ar ķermeņa tēlu. Atkal, ja kaut kas, izņemot Dievu, kļūst par dzīves galveno uzmanību, tas ir grēks. Pastāvīga apsēstība ar vingrinājumiem, diētu un svara zaudēšanu nozīmē, ka esam ļāvuši savam ķermenim kļūt par mūsu dzīves centru. Cilvēks ar tonizētu, vingru ķermeni var būt tikpat elkdievs kā rijējs. Arī apsēstība ar svara zaudēšanu var pāraugt anoreksijā vai bulīmijā, kas arī negatīvi ietekmē veselību.

Galvenais ir tas, ka Kungs vēlas, lai Viņa bērni rūpīgi rūpētos par savu ķermeni, jo viņu ķermeņi ir Svētā Gara dzīvesvieta. Spēcīgs, veselīgs ķermenis palīdz mums labāk kalpot Dievam un tādējādi nest slavu un godu Viņam, kas ir mūsu galvenais dzīves iemesls. Tas Kungs vēlas, lai mēs koncentrētos uz Viņu un nenokļūtu apsēstībā ar svara pieaugumu, svara zaudēšanu vai pārtiku un dzērieniem, kas var kļūt par elku mūsu dzīvē.

Galu galā Dievs vēlas mūsu sirdis. Ķermeņa svars un ārējais tēls mūsu sabiedrībā ir pārāk uzsvērti, uz iekšējā rakstura rēķina. Lai gan mums jācenšas pagodināt Dievu ar savu ķermeni (1. Korintiešiem 6:20), Dievu vairāk interesē tas, kā mēs izturamies pret citiem, un mūsu lojalitāte pret Viņu, nevis mūsu fiziskais svars.



Top