Cik vecs bija apustulis Pāvils, kad viņš nomira?

Atbilde



Apustulis Pāvils, iespējams, bija apmēram 60 gadus vecs, kad viņš nomira. Pēc pirmā gadsimta standartiem viņš nodzīvoja diezgan ilgu mūžu.

Pāvils dzimis Grieķijas pilsētā Tarsā, iespējams, ap 6. m.ē., un viņš, iespējams, nomira kaut kad ap 64. gadu, kas nozīmē, ka viņam būtu gandrīz 60 gadi. Ņemot vērā grūtības, ko viņš pārcieta, un laiku, kurā viņš dzīvoja, Pāvils būtu bijis nāves brīdī uzskatīja par vecu vīru.



Sākotnēji Romas valdība uzskatīja kristietību kā jūdaisma sektu un tādējādi parasti tai piešķīra reliģiskās brīvības mērauklu. Taču līdz mūsu ēras 64. gadam imperators Nerons agresīvi vajāja un nogalināja kristiešus, vainojot tos postošā ugunsgrēka izcelšanā, kas tajā gadā iznīcināja Romu. Pāvils, iespējams, bija viens no daudzajiem kristiešiem, kuri tajā laikā tika nepatiesi arestēti un nežēlīgi izpildīti. Iespējams arī, ka turpmākajos gados Pāvils tika arestēts, pieķēdēts kā noziedznieks (2. Timotejam 2:9) un notiesāts uz nāvi par viņa varonīgo ticību un nenogurstošajām pūlēm Jēzus Kristus evaņģēlija virzīšanā.



Saskaņā ar tradīciju Pāvilam Romā tika izpildīts nāvessods, nogriežot galvu, lai gan precīzi viņa tiesas un nāves apstākļi nekad netika pierakstīti. Mēs zinām no Svētajiem Rakstiem, ka Pāvils pavadīja savas pēdējās dienas, dzīvojot nožēlojamajos Romas cietuma apstākļos, gaidot savu nāvi. Pārliecinoties, ka viņa nāve ir nenovēršama, Pāvils rakstīja savam mīļotajam aizbildnim Timotejam: Jo es jau tieku izliets kā dzeramais upuris, un mans aiziešanas laiks ir tuvu. Esmu izcīnījis labo cīņu, esmu pabeidzis skrējienu, esmu saglabājis ticību. Tagad man ir paredzēts taisnības kronis, ko Tas Kungs, taisnais tiesnesis, man piešķirs tajā dienā — un ne tikai man, bet arī visiem, kas ilgojās pēc Viņa atnākšanas (2. Timotejam 4:6). –8).

Pēc agrīnā baznīcas vēsturnieka Eisebija stāstījuma, Lapsa Mocekļu grāmata rakstīts, ka Nerona karavīri Pāvilu izveduši no pilsētas uz nāvessoda izpildes vietu, kur viņš pēc lūgšanām nodeva kaklu zobenam (1. nodaļas X sadaļa).



Tas Kungs bija atklājis Pāvilam, ka viņš pavadīs savas dienas, ciešot Kristus vārda dēļ (Apustuļu darbi 9:16). Kopš tā laika Pāvils dzīvoja gatavs nāvei: es ar nepacietību gaidu un ceru, ka man nebūs kauns, bet man pietiks drosmes, lai tagad kā vienmēr Kristus manā miesā tiktu paaugstināts vai ar dzīvību vai nāvi. Jo man dzīvot ir Kristus, bet mirt ir ieguvums (Filipiešiem 1:20–21; skatīt arī Apustuļu darbi 21:13).

Pamatojoties uz Apustuļu darbu grāmatu un Pāvila vēstulēm, mēs zinām, ka Pāvils bija visnotaļ apņēmīgāks cilvēks, kurš, cenšoties darīt zināmu Kristu, izturēja nežēlīgus fiziskus uzbrukumus, apspiešanu un sliktu izturēšanos. Beidzot viņš pabeidza kursu. Pāvils nomira vecumdienās, moceklis un ticības varonis ticīgajiem katrā gadsimtā, kam sekot.