Kā arheoloģija atbalsta Bībeli?

Kā arheoloģija atbalsta Bībeli? Atbilde



Arheoloģija tiek saukta par Bībeles labāko draugu, un tas atspoguļo ilgo atklājumu vēsturi, kas atbalsta Bībeles pierakstus. No Kīrasa cilindra atklāšanas 1879. gadā līdz Nāves jūras tīstokliem 1947. gadā un Siloāmas baseinam 2004. gadā, arheoloģija ir strādājusi roku rokā ar Bībeles pētniekiem, lai sniegtu neatkarīgu liecību par Dieva Vārda patiesumu.



Protams, ir daži arheoloģiski atklājumi, kas, šķiet, ir pretrunā ar Bībeli. Ko tad? Vai kļūda ir arheoloģija vai Bībele? Šādos gadījumos mēs atceramies, ka arī arheologi ir cilvēki ar saviem ierobežojumiem, aizspriedumiem un tieksmi kļūdīties. Kad artefakts ir atrasts, tā esamība un atrašanās vieta ir jāinterpretē, un interpretācijas process var kļūdīties. Daudzi laicīgie arheologi mēdza teikt, ka Dāvids bija leģendāra personība, kas līdzinās karalim Artūram, nevis vēsturisks karalis. Drīzāk tā bija viņu nostāja, līdz viņi atrada Tel Dan Stela — bazalta akmeni, kas datēts ar 9. gadsimtu pirms mūsu ēras un kurā bija Dāvida vārds un kas identificēja viņu kā Izraēlas karali. Līdz ar to līdz stelas atrašanai arheoloģija nepārprotami neatbalstīja Bībeles atsauces uz Dāvidu. Bet galu galā arheoloģiskais atradums parādīja, ka Bībele visu laiku bija patiesa. Dāvids bija īsta persona, kas bija Izraēlas ķēniņš, un izrādījās, ka arheoloģiskie nelabvēļi kļūdījās.





Daudzi citi arheoloģiskie atklājumi ir pamatojuši Bībeles notikumus un cilvēkus. Faktiski arheoloģija daudzos gadījumos ir sniegusi taustāmus pierādījumus tam, kas tieši ir rakstīts Bībelē. Ēģiptes iebrukums Izraēlā (1. Ķēniņu 14:25); asīriešu Lahišas aplenkums (2. Ķēniņu 18-19); tirdzniecības attiecības starp Izraēlu un Šebu (1. Ķēniņu 10.); babiloniešu iekarošana Jeruzālemē; un ķēniņu Omrija, Ahaba, Uzijas, Hiskijas, Ahasa, Jerobeāma II un Jojahina (1. un 2. ķēniņu) valdīšanas laiks — tas viss ir ierakstīts Bībelē, un to visu apstiprina arheoloģija. Un iepriekš minētais Nāves jūras tīstokļu atradums, viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta atradumiem, bija izšķirošs pierādījums Bībeles manuskriptu ticamībai.



Kristiešiem vajadzētu saprast, ka mēs nevaram zinātniski pierādīt, ka Bībele ir patiesa. Nekāda arheoloģija nekad nepierādīs Bībeli skeptiķiem. Bet tam nevajadzētu likt mums šaubīties par Dieva absolūto patiesību. Dievs ir vēstures autors, un mēs esam pārliecināti, ka Viņa vēstures pieraksts ir precīzs stāsts par notikušo. Protams, ne viss, kas notika vēsturē, bija ierakstīts Viņa pierakstos. Tika pierakstītas tikai tās lietas, kas veicina Dieva atklāsmi par sevi un ir mums noderīgas kā piemēri un . . . brīdinājumi (1. Korintiešiem 10:11).



Gadījumā pēc gadījuma arheoloģija beidzot panāk Bībeles stāstu, un arheoloģija un Bībele vienojas. Kā kristiešiem mums ir jābūt pacietīgiem un nedrīkstam ļaut, lai mūsu ticība Dieva Vārdam tiktu traucēta cilvēku teorijām. Arheoloģija nekad nav pierādījusi, ka Bībeles stāsts ir nepareizs, lai gan dažos gadījumos tai trūkst pierādījumu, lai pierādītu Bībeles stāstu pareizumu. Arheologiem turpinot izrakumus, mums būs arvien vairāk ārēju pierādījumu, lai pamatotu Bībeles pierakstu vēsturiskumu un patiesumu.



Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet mūsu rakstu par kristīgo arheoloģiju.



Top