Vai prāta jēdziens pār matēriju izskaidro dažus Bībeles brīnumus?

Atbilde



Frāze prāts pār matēriju parasti tiek izmantots kā motivācija, lai pārvarētu sarežģītus šķēršļus: ideja ir tāda, ka, ja jūs piedomājat, jūs varat darīt jebko. Protams, šim iedrošinājumam ir ierobežojumi, tostarp dabas likumi. Neatkarīgi no tā, cik ļoti cilvēks tic, ka spēj lidot, plivinot rokas, dabas likumi pierādīs pretējo. Realitātei ir veids, kā iekļūt.

Daži cilvēki mēģina piemērot prāta jēdzienu pār matēriju Svētajiem Rakstiem, mēģinot izskaidrot dažus tur ierakstītos notikumus. Piemēram, daži varētu teikt, ka tad, kad Pēteris īsu gabalu gāja pa ūdeni, lai dotos pie Jēzus, kurš arī staigāja pa ūdeni (Mateja 14:22–33), Pēteris to varēja izdarīt, jo Jēzus viņam mācīja likt prātu pār lietu. Tā ir taisnība, ka Pēteris staigāja pa ūdeni, bet tam nebija nekāda sakara ar prātu pār matēriju.



Bībele neatbalsta domu par prātu pār matēriju. Rakstos nekas neatbalsta domu, ka cilvēka prātam ir spēks pārvarēt dabas likumus vai ka mūsu prāts var novērot materiālo pasauli. Bībele sniedz daudz piemēru Dieva prāts pār matēriju, bet ne mūsu prātus. Mateja evaņģēlija 14. nodaļā Jēzus staigāja pa Galilejas jūras ūdeni, parādot savu pārdabisko spēku. Kad Viņa mācekļi Viņu ieraudzīja, viņi neteica: Skatieties uz Viņa prāta spējām!



Pēteris lūdza spēju staigāt pa ūdeni pie Jēzus, lai apstiprinātu, ka tas tiešām ir Jēzus: Kungs, ja tas esi tu, . . . saki man nākt pie tevis virs ūdens (Mateja 14:28). Jēzus lika Pēterim nākt un, to darot, deva Pēterim spēju to darīt. Pēteris paspēra vairākus soļus pa ūdeni pretī Kungam. Bet tad viņš sāka baidīties no viļņiem un vēja, un viņš sāka grimt. Jēzus pieķēra Pēteri, pirms viņš nogrima, un tad apšaubīja Pētera šaubīgo ticību. Problēma, kas noveda pie Pētera nogrimšanas, nebija uzticības trūkums savam prātam, bet gan ticības trūkums Tam Kungam, kas viņu uzturēja.

Kad abi vīrieši iekāpa laivā, vējš norima, un visi laivā esošie pielūdza Jēzu, sacīdami: Patiesi tu esi Dieva Dēls (Mateja 14:33). Šī ir nozīmīga detaļa. Neviens neslavēja Pēteri par viņa spēju pārdomāt lietu; visi slavēja Jēzu par to, ka viņš parādīja, kas Viņš ir. Iešana pa ūdeni nebija nekāds prāta varoņdarbs; tas bija Dieva pārdabiskais spēks, kas darbojās.



Skeptiķi nereti cenšas pārdabiskus aktus attiecināt uz dabas aktiem, sniedzot cilvēkiem loģiskus skaidrojumus tam, ko Bībele sauc par brīnumiem. Ideju par prātu pār matēriju īsti nevar saukt par loģisku skaidrojumu, taču tā vismaz izvairās no Dieva atzīšanas, un daži skeptiķi to arī izmantos. Protams, tie, kas apgalvo, ka Pēteris staigājis pa ūdeni sava garīgā spēka dēļ, nespēj sniegt pieredzes pierādījumus par to, ka kāds šodien veic tādu pašu darbību. Mūsdienās nav dzīvs neviens cilvēks, kurš staigā pa ūdeni un saka, ka tas ir viņa prāta spēku dēļ. Vienīgie cilvēki, kas jebkad staigājuši pa ūdeni, ir Jēzus un Pēteris — Dieva Dēls un tas, kuram Viņš bija īpaši licis nākt pie Viņa.

Apustuļu darbos 3. nodaļā Pēteris un Jānis izdziedināja vīrieti, kurš kopš dzimšanas nevarēja staigāt (Ap.d.3:2). Pēc dziedināšanas sāka pulcēties pūlis, un Pēteris paskaidroja notikušo: Ticībā Jēzus Vārdam šis vīrs, kuru jūs redzat un pazīstat, kļuva stiprs. Kā jūs visi redzat, Jēzus vārds un ticība, kas nāk caur viņu, ir viņu pilnībā izdziedinājusi (Apustuļu darbi 3:16). Citiem vārdiem sakot, klibais cilvēks nepraktizēja prātu pār matēriju un tādējādi pārvarēja savu invaliditāti; ticība Jēzum Kristum viņu dziedināja.

Mūsu ticības priekšmets nav mūsu prāts; tas ir Kungs Jēzus. Visuma Radītājs ar domu var runāt par lietām vai mainīt dabas gaitu. Mums nav tādas varas. Vienkārši pievēršot uzmanību tam, koncentrējoties uz objektu un liekot tam kustēties vai domājot par prātu pār matēriju, realitāte netiek noliegta. Mums ir ierobežojumi. Tikai Dievam ir spēks pārvarēt mūsu ierobežojumus — pat neiespējamās situācijās —, kad mēs uzticamies Viņam, lai viņš izpildīs Viņa gribu.

Top