Vai Bībelē teikts, ka pamešana ir pamatots iemesls šķiršanai un atkārtotai laulībai?

Atbilde



Svētie Raksti skaidri parāda, ka laulība ir daļa no radīšanas mandāta. Vienīgais, ko Dievs radīšanā pasludināja par sliktu, bija vīrieša vientulība (1. Mozus 2:18), tāpēc tika radīta sieviete un nodibinātas laulības attiecības. Sieviete tika radīta papildu attiecībās ar vīrieti kā viņa palīgu (1. Mozus 2:21-22). Dievs viņus svētīja un noteica, ka vīrietis ir atbildīgs par iziešanu no mājām un jaunas mājsaimniecības izveidošanu ar savu sievu. Viņiem abiem bija jākļūst par vienu miesu – tas ir, tie vairs nebija divi autonomi, atsevišķi indivīdi, bet gan viena mājvieta (1. Mozus 2:24).

Visā Svētajos Rakstos mēs redzam domu, ka laulība atspoguļo attiecības, kas Dievam ir ar Saviem cilvēkiem. Laulība ir aprakstīta kā derības attiecības Maleahija 2:14 un Salamana Pamācībās 2:17. Hosejā Dievs saka, ka Viņš saderinās Savu tautu ar Sevi (2:19-20). Jaunajā Derībā Pāvils apraksta laulību kā Kristus un Viņa Baznīcas attiecību veidu (Efeziešiem 5:22-32).



Tā kā laulības attiecības ir svarīgas un tās attēlotas, nav pārsteidzoši, ka Dievs šķiršanai noteiks nopietnus ierobežojumus. 5. Mozus 24. nodaļā ir izklāstītas dažas vadlīnijas laulības šķiršanai (1.–4. pants), taču tās ir tik vispārīgas, ka tās var ievērojami atšķirties rabīnu interpretācijā. Daži rabīni būtībā mācīja, ka šķiršanās var notikt jebkāda iemesla dēļ, savukārt citi iestājās par stingrākiem ierobežojumiem. Jēzus parādīja, ka Mozus bauslība neattaisno šķiršanos, bet gan ierobežo to (Mateja 19:3-9). Mozus tikai atļāva šķirties, apzinoties, ka mūsu grēcīgā daba to pieprasīs (jūsu sirds cietības dēļ). Jēzus viedoklis par laulības pastāvību ir skaidri parādīts Mateja 5:31-32, kur Viņš saka, ka vienīgais iespējamais attaisnojums ir laulības pārkāpšana.



Ideja, ka pamešana ir iespējamais attaisnojums šķiršanai, nāk no Pāvila vēstules korintiešiem (1. Korintiešiem 7:10-16). Konstatējis, ka Jēzus izteiktā mācība par šo tēmu ir tāda, ka šķiršanās nedrīkst notikt, Pāvils pievēršas situācijai, par kuru Tam Kungam nebija konkrētu vārdu. Pāvila vārdus šeit, pirms tam es, nevis Tas Kungs, saku… nevajadzētu uzskatīt par Svētā Gara iedvesmotiem. 15. pantā Pāvils saka, ka gadījumā, ja ticīgais ir precējies ar neticīgo, ja neticīgais izvēlas pamest attiecības, ticīgajam nav nekāda pienākuma uzstāt, lai laulība turpinātos. Šī panta pēdējie vārdi izskaidro, kāpēc – Dievs mūs ir aicinājis uz mieru. Laulība, kas paliek neskarta, neskatoties uz viena partnera vēlmi pamest, noteikti nebūs mierīga.

Tradicionāli reformātu doktrīna ir tāda, ka šķiršanās ir jārezervē tikai neuzticības dēļ. Tomēr fakts, ka kaut kas ir likumīgs, nenozīmē, ka tas ir labākais veids (skat. 1. Korintiešiem 6:12). Laulības attiecības ir vistuvākās cilvēku attiecības (tātad 1. Mozus grāmatas 2. nodaļas deklarācija par vienu miesu). Attiecīgi vārdi, kas apzīmē šķiršanos gan ebreju, gan grieķu valodā, ir ļoti spēcīgi, norādot uz reālu attiecību pārtraukšanu. Ir vairākkārt pierādīts, ka Bībelē aprakstītais laulības modelis ir veiksmīgs sabiedrībā kopumā. Spēcīgas laulības veido spēcīgas ģimenes, un spēcīgas ģimenes veido spēcīgas baznīcas un spēcīgas kopienas. Lai gan dažos gadījumos šķiršanās ir pieļaujama, patiesi bībeliskā rīcība būtu pārmācīt, gaidīt grēku nožēlu, piedāvāt piedošanu un samierināties (skat. Mateja 18:15-17).



Top