Vai Bībele kaut ko saka par melno caurumu esamību?

Atbilde



Vienkārši sakot, melnie caurumi nav temats, par kuru Bībelē ir jārunā. Bībele ir paredzēta, lai pārrunātu vienu galveno tēmu: kā cilvēce var tikt samierināta ar Dievu. Šī iemesla dēļ daudzi Visuma aspekti Svētajos Rakstos ir atstāti neapskatīti. Tas nenozīmē, ka Bībele ir pretrunā šīm idejām. Tas arī nenozīmē, ka Bībele par viņiem pieņem kaut ko nepatiesu. Tas tikai nozīmē, ka šie jēdzieni neatbilst grāmatas būtībai. Piemēram, automašīnas īpašnieka rokasgrāmatā ir paskaidrots, kā pārbaudīt motoreļļu, taču tajā, iespējams, netiks apskatīta Henrija Forda vēsture.

Saskaņā ar mūsdienu teoriju melnie caurumi ir interesanti objekti, taču tie atbilst tiem pašiem fizikas likumiem kā citi ķermeņi. Visas planētas, zvaigznes, asteroīdi un tā tālāk iedarbojas uz apkārtējo gravitāciju. Jo tuvāk cilvēks tuvojas objektam, jo ​​spēcīgāka kļūst šī pievilkšanās, un jo grūtāk ir attālināties. Lai pārvarētu zemes gravitācijas spēku no zemes līmeņa, ir nepieciešams milzīgs spēks. Lai gan gravitācijas spēks ir vājāks, jo tālāk raķete virzās no planētas, kosmosa kuģi joprojām ietekmē Zemes gravitācija pat orbītā.



Kad kosmosa kuģis pārvietojas kosmosā, tam ir jāsaglabā noteikts attālums no objektiem, pamatojoties uz to gravitācijas spēku. Objektiem ar lielāku masu ir spēcīgāki gravitācijas lauki. Jo tuvāk atrodas divi objekti, jo spēcīgāk gravitācija tos velk kopā. Ja vien kosmosa kuģa raķetes nav ļoti spēcīgas, būs zināms attālums, kurā kuģim vienkārši pietrūks spēka izlauzties no liela ķermeņa, piemēram, zvaigznes vai planētas. Kad kosmosa kuģis pārvietojas pārāk tuvu, kuģis var riņķot vai nokrist tuvāk, taču tas nekad nevar attālināties, neizdarot milzīgu vilces spēku.



Jo jaudīgākas kuģa raķetes, jo tuvāk tas var pietuvoties — jo lielākai gravitācijai tas var pretoties. Melnā cauruma galvenā iezīme ir tā, ka tas ir tik masīvs — tam ir tik liels gravitācijas spēks —, ka objektiem, kas atrodas noteiktā attālumā, ir nepieciešams bezgalīgs enerģijas daudzums, lai pārvarētu tā vilkmi. Melnā cauruma gravitācija ir tik spēcīga, ka, tiklīdz objekts ir pietiekami tuvu, nav iespējams veids izvairīties no tā vilkšanas. Šo neatgriešanās punktu sauc par notikumu horizontu.

Tāpēc šos objektus sauc par melnajiem caurumiem: to matērija ir tik blīvi iesaiņota, ka gravitācijas spēks visu, ieskaitot gaismu, ievelk atpakaļ sevī. Notikumu horizonts nav melnā cauruma fiziskā virsma, bet gan attālums, kurā neko — ne gaismu, ne enerģiju, ne informāciju — nevar atgūt. Pretēji zinātniskajā fantastikā aprakstītajam, melnie caurumi nav portāli uz citiem Visumiem, kosmiskajiem putekļu sūcējiem vai viesabonējošiem starpgalaktiskiem plēsējiem.



Nekas Bībelē nepārprotami neliecina par melno caurumu vai nav pretrunā ar to. Melno caurumu fizikālās īpašības apstiprina domu, ka Visumam ir nepieciešama noteikta līmeņa precizēšana, lai uzturētu dzīvību. Bībele dažreiz attēlo katastrofu kā neizbēgamu iekrišanu tumsā — īsi aprakstot, kas notiek ar matēriju, kas tuvojas melnajam caurumam (skat. Ecēhiēla 28:8). Tādas idejas kā absolūts melnums (Jūdas 1:13), pilnīga iznīcināšana (2. Tesaloniķiešiem 1:9) un matērijas iznīcināšana (2. Pētera 3:10–12) ir izklāstītas Svētajos Rakstos. Tomēr nejaušība nav tas pats, kas savienojums. Bībelē šīs idejas nav jēgpilnas saistītas ar reālajiem fiziskajiem objektiem, kurus mēs saucam par melnajiem caurumiem.

Galu galā melnie caurumi ir vienkārši vēl viens aizraujošs Dieva radītā Visuma aspekts. Fiziķi spekulē par to, kā melnie caurumi varētu ietekmēt galaktiku kustību vai enerģijas līdzsvaru Visumā. Tomēr Bībele par tiem neko īpaši nerunā, jo šāda informācija nav svarīga mūsu mūžīgajai pestīšanai vai mūsu garīgajai izaugsmei.

Top